Ungārijas slovāki

Ungārijas slovāku ģimene 1907. gadā

Ungārijas slovāki (slovāku: Maďarskí Slováci) ir Ungārijas trešā lielākā mazākumtautība pēc romiem un vāciešiem. Saskaņā ar 2001. gada Ungārijas tautas skaitīšanu, 17 692 cilvēki Ungārijā sevi uzskata par slovākiem. Kopējais slovāku valodā runājošo skaits Ungārijā ir 56 107. Mazākumtautību organizāciju aplēses liecina, ka valstī ir aptuveni 100 000—110 000 slovāku izcelsmes cilvēku. Slovāki ir 0,18% līdz 1,1% no kopējā Ungārijas iedzīvotāju skaita.[1]

Slovāki mūsdienu Ungārijas teritorijā atradās jau viduslaikos.[2] No 9. līdz 10. gadsimtam slovāku apdzīvotās zemes bija daļa no Lielmorāvijas. Šīs teritorijas tika iekļautas Ungārijas firstistē, kas 1000. gadā kļuva par Ungārijas Karalisti. 16. gadsimtā pēc Mohāčas kaujas turku karu laikā Ungārijas Karaliste tika sadalīta trīs daļās un slovāku apdzīvotie reģioni lielākoties nonāca Hābsburgu pārvaldībā. Šajā laikā slovāki galvenokārt dzīvoja valsts ziemeļu daļā, mūsdienu Slovākijā.

Konflikti starp ungāriem un slovākiem sākās 19. gadsimtā, kad Slovākijas apgabals pieprasīja autonomiju no Hābsburgiem. Saskaņā ar 1920. gada Trianonas miera līgumu lielākā daļa no slovāku valodā runājošajiem apgabaliem tika atzīti par daļu no Čehoslovākijas.[3] Vairāki slovāki tomēr vēl palika Ungārijā. Saskaņā ar Austroungārijas datiem 1900. gadā mūsdienu Ungārijas bija 192 200 slovāku (2,8% no kopējā iedzīvotāju skaita).[4] 1920. gada tautas skaitīšanā tika atklāts, ka 141 882 cilvēki runāja slovāku valodā.[5] Čehoslovākijas—Ungārijas iedzīvotāju apmaiņa, kas notika pēc 1920. gadā, tika atkārtota pēc Otrā pasaules kara, kad aptuveni 73 000 slovāku tika pārvietoti no Ungārijas uz Slovākiju.