Vadims Jusovs

Vadims Jusovs; Вадим Юсов
Personīgā informācija
Dzimis	1929. gada 20. aprīlī ; Ļeņingradas apgabals, KPFSR, PSRS
Miris	2013. gada 23. augustā (84 gadi); Ņižegorodas apgabals, Krievija
Tautība	krievs
Nodarbošanās	Kinooperators
Darbības gadi	1957—2010

Vadims Jusovs (krievu: Вади́м Ива́нович Ю́сов; dzimis 1929. gada 20. aprīlī, miris 2013. gada 23. augustā) bija PSRS un Krievijas kinooperators un pedagogs, pasaulē pazīstams ar savu sadarbību ar režisoriem Andreju Tarkovski un Sergeju Bondarčuku. KPFSR Tautas skatuves mākslinieks (1979), Ļeņina prēmijas laureāts (1982), PSRS Valsts prēmijas laureāts (1984). Venēcijas kinofestivāla laureāts (1988), trīskārtējs nacionālās kinoprēmijas "Nika" ieguvējs (1991, 1992, 2004), goda prēmijas "Zelta ērglis" ieguvējs (2013).

Biogrāfija

Dzimis Ļeņingradas rajona Klavdino ciemā 1929. gada 20. aprīlī, 1954. gadā absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta (ВГИК) operatoru fakultāti. No tā paša gada sāka strādāt studijā "Mosfilm" (no 1954. līdz 1957. gadam kā operatora asistents, no 1957. gada — kā operators inscenētājs). Viņa pirmais patstāvīgais operatora darbs bija A. Tarkovska filmā "Veltnis un vijole".^[1]

V. Jusova operatora māksla izpaudās Andreja Tarkovska filmās "Ivana bērnība", "Solāris", "Andrejs Rubļovs", Georgija Danelijas "Es soļoju pa Maskavu", "Neskumsti!", "Pase", Sergeja Bondarčuka "Viņi cīnījās par Dzimteni" un "Boriss Godunovs".

No 1983. gada — operatoru mākslas katedras vadītājs Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtā (ВГИК).

Bijis Kannu 37. kinofestivāla un Berlīnes 45. kinofestivāla žūrijas loceklis.

Miris 2013. gada 23. augustā.^[2] Apglabāts Maskavas Novodevičjes kapsētā.^[3]

Atsauces

↑ Маслова Л. Оператор с пониманием // Коммерсантъ. — 2013. — 24 авг.
↑ Оператор фильмов Тарковского Вадим Юсов скончался на 85-м году жизни
↑ «Знаменитый оператор Вадим Юсов похоронен на Новодевичьем кладбище в Москве» (krievu). 1tv.ru. 2013-08-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-15. Skatīts: 2013-08-15.

Ārējās saites

Вадим Юсов (angliski)
Вадим Юсов (Творческие портреты) Журнал «Советский Экран» № 20 октябрь 1983 года
Интервью с Вадимом Ивановичем Юсовым после вручения премии «За достижения всей жизни» на 20-м Международном фестивале искусства кинооператоров Plus Camerimage в Польше.
«Профессия моя мне не надоела». Вадим Юсов о своем творчестве Журнал «Сеанс» № 11 1995
«Острова. Вадим Юсов» (krievu). Телеканал «Культура». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-06. Skatīts: 2015-04-23.

Šis ar kino saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Маслова Л. Оператор с пониманием // Коммерсантъ. — 2013. — 24 авг.

[2] Оператор фильмов Тарковского Вадим Юсов скончался на 85-м году жизни

[3] «Знаменитый оператор Вадим Юсов похоронен на Новодевичьем кладбище в Москве» (krievu). 1tv.ru. 2013-08-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-15. Skatīts: 2013-08-15.

[1]

[2]

[3]