Valters Heuers (igauņu: Valter Heuer; 1928. gada 14. jūlijs, Elva, Igaunija — 2006. gada 2. marts, Viljandi apriņķis, Igaunija) bija Igaunijas šahists un literāts.
1960. gadā kļuvis par PSRS sporta meistaru šahā, uzvarot kvalifikācijas mačā G.Fridšteinu — 7½ : 1½ (+6 −0 =3).[1] Igaunijas šaha čempionātos izcīnijis pilnu medaļu komplektu: 1976. gadā zeltu,[2] 1962. gadā sudrabu,[3] 1961. gadā bronzu.[4]
Piecas reizes Igaunijas izlases sastāvā piedalījies PSRS komandu čempionātos — 1953., 1955., 1962., 1963. un 1975. gadā. 1961. gada Latvijas atklātajā šaha čempionātā Rīgā dalījis 4.—6. vietu.
Beidzis Tartu Valsts universitātes igauņu filoloģijas fakultāti un ilgus gadus strādājis par sporta žurnālistu dažādos preses izdevumos. Bijis līdzautors reportāžu grāmatai «Tokija 1964» par 1964. gada Olimpiskajām spēlēm. 1977. gadā plašu Igaunijas sabiedrības ievērību izpelnījās Heuera biogrāfiskā grāmata par igauņu šaha leģendāro lielmeistaru Paulu Keresu — «Meie Keres» («Mūsu Keress»). Monogrāfija piedzīvoja vairākus atkārtotos izdevumus un tulkojumos, bet pats Heuers par to saņēma prestižo Igaunijas Rakstnieku savienības Jūhana Smūla prēmiju (1977). 2001. gadā apbalvots ar Igaunijas Sarkanā Krusta IV klases Nopelnu ordeni.[5]
