Varlpiri zīmju valoda | ||
---|---|---|
Zīmju valodu lieto: | Austrālija | |
Reģions: | Ziemeļu teritorija | |
Lietotāju skaits: | nav zināms | |
Valodu saime: | Pamaņunas Dienvidrietumu pamaņunas Naru Varlpiri Varlpiri zīmju valoda | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | nav | |
ISO 639-2: | sgn | |
ISO 639-3: | — | |
Varlpiri valodas areāls
| ||
zīmju valoda — zīmju valodu saraksts — oficiālā atzīšana |
Varlpiri zīmju valoda ir Austrālijas vidienē Tanami tuksnesī dzīvojošās pirmiedzīvotāju varlpiri cilts zīmju valoda. Tā ir viena no visattīstītākajām un pati pētītākā no Austrālijā lietotajām zīmju valodām. Atšķirībā no citām zīmju valodām šo valodu pamatā izmanto dzirdīgi cilvēki.
Kaut arī daudzām kaimiņu valodu grupām, kā piemēram, arerntes un Rietumu tuksneša valodām, arī pastāv zīmju palīgvalodas, varlpiri zīmju valoda (tāpat kā varumunu zīmju valoda) ir visattīstītākā un visplašāk lietotā. Tā ir tikpat pilnīga komunikācijas sistēma, kā mutvārdu varlpiri valoda. Tā iemesls ir tradīcija, kas atļauj atraitnēm sēru laikā (kas var ilgt mēnešiem un gadiem ilgi) sazināties vienīgi ar zīmju palīdzību.
Varlpiri komūnās atraines parasti dzīvo atsevišķi no to ģimenēm kopā ar citām atraitnēm vai jaunām vientuļām sievietēm. Tā rezultātā parasta ir parādība, ka varlpiri sievietes daudz labāk lieto žestu valodu, nekā vīrieši. Jundumu vecākās paaudzes sievietes pastāvīgi lieto zīmju valodu, neatkarīgi no tā, vai ir runas aizliegums, vai nē.[1] Parasti visi komūnas iedzīvotāji saprot šo valodu un prot lietot zīmju valodu situācijās, kad runas lietošana ir nevēlama, kā piemēram, medībās, privātās sarunās, lielā attālumā, slimības gadījumā, vai attiecībās ar personu, pret kuru nepieciešams izrādīt sevišķu cieņu. Daudzi arī lieto zīmju valodu vienlaikus ar runu.
Britu lingvists Adams Kendons (Adam Kendon) apgalvo, ka varlpiri zīmju valodu vislabāk var raksturot nevis kā atsevišķu valodu, bet kā varlpiri mutvārdu valodas manuālo atveidojumu. Atsevišķas zīmes atveido mutvārdu valodas morfēmas, kuras tiek izteiktas tādā pat vārdu kārtībā, kā runātajā valodā. Tomēr ir virkne gramatisku detaļu, kas zīmju valodā netiek atveidotas, kā arī tādas, kas raksturīgas tikai šai zīmju valodai.