Veļums ir latīņu rita Romas katoļu Baznīcas liturģisks apģērbs, mēdz nēsāt arī anglikāņu baznīcās.
Tas ir apmetņa veida apģērbs, aptuveni 2,75 metrus garš un 90 cm plats, kuru garīdzniekam uzliek uz pleciem, kad viņš gatavojas ņemt rokās monstranci. Veļumam var būt vidusdaļā stiprinājumi, lai apliekot to uz pleciem, pie kakla to varētu sastiprināt. Bieži veļumam iekšpuses galos ir kabatas, kuras izmanto, saņemot rokās monstranci, lai tās kailas nepieskartos monstrancei. Veļumu parasti izgatavo no dārga auduma, izmantojot visbiežāk zīdu vai zīdā ieaustus zelta pavedienus. Atkarībā no liturģijas, veļums var būt zelta vai baltā krāsā.
Visbiežāk veļums ir redzams Svētās Mises laikā, kad garīdznieks svēta tautu ar monstranci, kurā atrodas Vissvētākais sakraments. Garīdznieks paņem rokās monstranci, izmantojot iekšā atrodošās kabatas vai paņemot veļuma galus tā, lai nepieskartos monstrancei, izrādot cieņu šim liturģiskajam traukam, kurā atrodas Vissvētākais sakraments kā Jēzus Kristus Euharistijā, tādējādi tautu svēta pats Jēzus Kristus caur šo zīmi, nevis garīdznieks.[1] Līdzīgi veļumu izmanto, ejot euharistiskajās procesijās, kā arī veicot Vissvētākā sakramenta repozīciju uz citu altāri, piemēram, Lielās Piektdienas dievkalpojuma laikā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Humeral veil |
|