Vienprātības grāmata (latīņu: Liber Concordiae) ir luterisma ticības apliecību kopums. Vēsturiski nostiprinājies kā nozīmīgākais luterāņu ticības, mācības un apliecības apkopojums, kura vienīgais kritērijs ir Vecās un Jaunās Derības Svētie Raksti (Bībele). Lai arī darbs pie dokumentu apstiprināšanas bija beidzies jau vairākus gadus ātrāk, Vienprātības grāmata svinīgi izdota 1580. gada 25.jūnijā.
| Senbaznīcas ticības apliecības | Reformācijas laika ticības apliecības | Otrās paaudzes luterisko teologu ticības apliecība |
|---|---|---|
| Apustuļu ticības apliecība
Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecība Atanāsija ticības apliecība |
Augsburgas ticības apliecība
Augsburgas ticības apliecības aizstāvība (Apoloģija) Šmalkaldes artikuli Par pāvesta varu un primātu (Traktāts) Mazais katehisms Lielais katehisms |
Vienprātības (Konkordijas) formulas konspektīvā daļa
Vienprātības (Konkordijas) formulas pilnais teksts |
Apustuļu ticības apliecība ir otrā vai trešā gadsimtā radusies trinitāra (atbilstoši Trīsvienīgā Dieva būtībai un personām) kristību apliecība, kuras mūsdienās pazīstamākā forma nostiprinājusies 8. vai 9. gadsimtā. Tā vienkāršos un īsos vārdos formulē kristieša ticības būtību.
Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecība ir divu ekumenisko (vispārējo) koncilu — Nīkajas (325. gadā) un Konstantinopoles (381. gadā) lēmumos apstiprinātā vispārējā kristietības ticības apliecība. Atšķirībā no Apustuļu ticības apliecības, šī ir vairāk izvērsta apliecinājuma daļā par Jēzus Kristus un Svētā Gara personām. Atanāsija ticības apliecība ir 5. vai 6. gadsimtā Rietumeiropā, visticamāk Spānijā, radusies ticības apliecība. Koncentrējās uz Trīsvienības un Kristoloģijas tematiem.
Augsburgas ticības apliecība ir reformācijas laikā (1530. gadā) luterisko valdnieku un pilsonības pārstāvju izsniegta ticības apliecība, kas 28 artikulos formulē galvenās luteriskās teoloģijas vadlīnijas. Tās autors ir Filips Melanhtons. Tomēr, nav pareizi par zemu novērtēt Mārtiņa Lutera ietekmi un šajā dokumentā vērojamo paša Lutera pārstāvēto teoloģisko uzsvaru klātbūtni. Šo ticības apliecību par savu ir pieņēmusi lielākā daļa vēsturiski luterisko baznīcu.
Augburgas ticības apliecības aizstāvība (Apoloģija) ir atbildes raksts un aizstāvība pret nepamatoto Augsburgas ticības apliecības noraidījumu. Autors ir Filips Melanhtons.
Šmalkaldes artikuli ir Mārtiņa Lutera sarakstīts teoloģiskais testaments, kuru viņš sagatavoja luterisko valdnieku tikšanās reizei Šmalkaldes pilsētā un paredzamajam Rietumu baznīcas vispārējajam koncilam.
Par pāvesta varu un primātu (Traktāts) ir Filipa Melanhtona sarakstīts pielikums Augsburgas ticības apliecībai jautājumā par Romas bīskapa (pāvesta) laicīgās un garīgās varas izcelsmes jautājumiem un pretenziju pamatotību.
Mazais katehisms ir Mārtiņa Lutera sastādīts ticības mācības līdzkelis, jeb īss kristīgās ticības kopsavilkums bērniem un iesācējiem kristietībā. Lielais katehisms ir Mārtiņa Lutera sastādīts ticības mācības līdzeklis. Tas ir izvērstāks skaidrojums ar kristīgai ticībai, mācībai un praksei nepieciešamām zināšanām.
Vienprātības (Konkordijas) formulas konspektīvā daļa ir otrās luterāņu teologu paaudzes apkopots mācības izklāsts par mācības jautājumiem, kuras radās luterāņu teologiem domstarpībās pēc Mārtiņa Lutera nāves. Tradicionāli tas tiek uzskatīts par sešu luterāņu teologu un dažādu luterisko zemju pārstāvju (Jākoba Andreē, Nikolausa Zelnekera, Andreasa Muskulusa, Kristofa Kernera, Dāvida Hitreisa un Mārtiņa Kemnica) kopdarbu. Tomār, vēsturiski pietiekoši pamatots ir uzskats, ka šīs daļas pamata un noslēguma versijas izstrādājis Jākobs Andreē.
Vienprātības (Konkordijas) formulas izvērstā daļa ir krietni rūpīgāk un padziļinātāk izvērsts konspektīvās daļas apskats. Par šīs daļas gala versijas autoru tiek uzskatīts Mārtiņš Kemnics.