Personas dati | ||
---|---|---|
Dzimis | 1971. gada 14. decembrī Kišiņeva, Moldāvijas PSR, PSRS (tagad Moldova) | |
Pārstāvētā valsts | Moldova | |
Tituls | Lielmeistars (1991) | |
Papildinformācija | ||
FIDE reitings | 2654 (2016. gada marts) | |
Augstākais reitings | 2734 (2012. gada augusts) |
Viktors Viorels Bologans (rumāņu: Victor Viorel Bologan; dzimis 1971. gada 14. decembrī) ir moldāvu, agrāk padomju, šahists, lielmeistars, šaha atklātņu teorētiķis.[1]
Šahu spēlēt Bologans iemācījās no tēva 5 gadu vecumā. Kopš 1981. gada viņam bija pastāvīgs treneris, piecus gadus vēlāk Moldāvijas PSR galvenais treneris Vjačeslavs Čebaņenko ņēma viņu savā aizgādniecībā. Bologans, kurš 13 gadu vecumā kļuva par meistarkandidātu, savu pirmo lielo panākumu svinēja 1989. gadā Kramatorskā PSRS jauniešu komandu čempionātā, kad viņš ieguva labāko rezultātu pie pirmā galdiņa kopā ar Borisu Gelfandu un Alekseju Širovu. 1990. gadā viņš kļuva par starptautisko meistaru; 1991. gadā, pēc uzvarām Ksanti un padomju jauno meistaru turnīrā Jūrmalā, viņš kļuva par lielmeistaru.[2] 1993. gadā viņš uzvarēja Ostravā un Laspalmasā, bet 1995. gadā uzvarēja Maskavā.
Pirmie panākumi, kas pacēla Bologanu līdz pasaules šaha elites līmenim, viņam bija 1990. gadu beigās: 1997. gadā viņš uzvarēja Ņujorkā (kopā ar Mihailu Krasenkovu), divus gadus vēlāk viņš bija otrais pēc Žoela Lotjē Parīzes piepilsētā Engenlebenā, un uzvarēja Belfortā. 2000. gadā viņš uzvarēja turnīros Minskā un Pekinā un dalīja pirmo vietu (ar Judīti Polgāru, pirms Naidžela Šorta un Anatolija Karpova) Migela Najdorfa memoriālā Buenosairesā. 2001. gadā viņš uzvarēja Poikovskijā[3] un dalīja pirmo vietu Šanhajā. 2001.—2002. gadu mijā Bologans uzvarēja Pamplonā pirms Teimura Radžabova un Ulfa Anderssona, tad 2002. gada decembrī, atkal Pamplonas četru meistaru turnīrā kopā ar Rustamu Kosimdžonovu.
2003. gadā viņš sasniedza lielāko panākumu savā karjerā, Dortmundes šaha turnīrā uzvarot Vladimiru Kramņiku, Višvanatanu Anandu un Pēteru Lēko.[4] 2004. gadā viņš bija piektais Vijkanzē. 2005. gadā viņš atkal uzvarēja pasaules klases turnīrā Poikovskijā (kopā ar Etjenu Bakro, pirms Aleksandra Griščuka, Alekseja Drejeva un Pjotra Svidlera)[5] un Sarajevā (kopā ar Ivanu Sokolovu). Pēc šiem panākumiem viņa Elo reitings pirmo reizi pārsniedza 2700 punktus.
2006. gadā viņš atkal dalīja pirmo vietu Aeroflot atklātajā turnīrā Maskavā un uzvarēja Drēzdenē ātra šaha kausa izcīņas turnīrā ar rezultātu 9 punkti no 9. Tad viņš finišēja trešais Forosā (pēc Sergeja Rubļevska un Vasilija Ivančuka). 2012. gadā viņš saņēma titulu FIDE vecākais treneris.
Kopš 1992. gada Bologans Moldovas komandas sastāvā piedalījās desmit šaha olimpiādēs, kur viņš ieguva 62 punktus no 107 spēlēm. Tas bija 1992., 1994., 1996., 1998., 2002., 2004., 2006., 2008., 2010. un 2012. olimpiādes.[6] 1992. un 2011. gadā viņš spēlēja Eiropas komandu čempionātā pie Moldovas komandas pirmā galdiņa.[7]
|