Vilhelmīnenbergas pils

Vilhelmīnenbergas pils
Schloss Wilhelminenberg
Vilhelmīnenbergas pils
Ēkas fasāde
Vilhelmīnenbergas pils (Vīne)
Vilhelmīnenbergas pils
Vilhelmīnenbergas pils
Vilhelmīnenbergas pils (Austrija)
Vilhelmīnenbergas pils
Vilhelmīnenbergas pils
Vilhelmīnenbergas pils (Eiropa)
Vilhelmīnenbergas pils
Vilhelmīnenbergas pils
Vispārīga informācija
Statuss Viesnīca
Tips pils
Arhitektūras stils neoampīrs
Atrašanās vieta Otakringa, Vīnes federālā zeme, Austrija
Koordinātas 48°13′10″N 16°17′07″E / 48.21944°N 16.28528°E / 48.21944; 16.28528Koordinātas: 48°13′10″N 16°17′07″E / 48.21944°N 16.28528°E / 48.21944; 16.28528
Būvniecības sākums 1903
Pabeigta 1908
Tīmekļa vietne
Viesnīcas lapa

Vilhelmīnenbergas pils (vācu: Schloß Wilhelminenberg) ir agrākā pils Austrijā, kas celta 20. gadsimta sākumā un tagad tajā ir četrzvaigžņu viesnīca, restorāns un konferenču zāle. Tā atrodas Galicinberga paugura austrumu nogāzē, Austrijas galvaspilsētas Vīnes rajona Vīnes meža rietumu daļā.

1780. gadā kņazs Dmitrijs Goļicins, Krievijas vēstnieks Vīnē, no feldmaršala grāfa Franca Morica fon Lasi nopirka meža īpašumu, kas atradās kalnā pie toreizējā Otakringas ciema. Viņš tur lika uzcelt nelielu medību pili, kas drīz kļuva slavena ar saviem saviesīgajiem pasākumiem.

Pēc tam Goļicins no Otakringas kopienas iegādājās citas meža daļas un ganības, kuras viņš pārveidoja par parku, kas. pastāv līdz šai dienai. Parku rotāja vairāki dīķi, apaļš templis, romiešu drupas un medību namiņš. Pēc Goļicina nāves 1793. gadā šo īpašumu mantoja Nikolajs Rumjancevs.

1824. gadā, kad ēka jau prasīja remontu un bija mainījusi vairākus saimniekus, tiesības uz īpašumu tika nodotas princim Jūliusam de Monlēram (1787–1865) un viņa sievai Saksijas princesei Marijai Kristīnai. 1838. gadā pils tika paplašināta, pievienojot divus sānu spārnus.

Kad Jūliusa dēls princis Morics de Monlērs pēc juridiskām cīņām ieguva īpašumu, viņš to atdeva savai sievai Vilhelmīnei (dzimusi fon Arnolda) un nosauca pili par "Vilhelmīnenbergu". Pēc viņu nāves 1887. un 1895. gadā abi tika apbedīti nelielā mauzolejā, kas tika uzcelts neogotikas stilā netālu no pils. 1895. gadā īpašumu mantoja viņu brāļadēls Austrijas erchercogs Rainers Ferdinands, Morica de Monlārta pusmāsas dēls.

Pašreizējā ēka

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1903. gadā vecā ēka tika nojaukta, un līdz 1908. gadam pēc arhitektu Eduarda Frauenfelda un Ignaca Sovinska plāna tika uzcelta Otrās Impērijas stila pils. Būvniecības izmaksas, ieskaitot parku un palīgēkas, sastādīja 1,4 miljonus Austroungārijas kronu.

1918. gadā, kad beidzās Pirmais pasaules karš, pils kļuva par armijas slimnīcu un vēlāk tika izmantota kā veterānu rehabilitācijas centrs. 1927. gadā Vīnes pilsēta iegādājās visu īpašumu no Cīrihes baņķiera Vilhelma Amana un nodibināja tur bērnu namu.[1][2] No 1934. līdz 1938. gadam pils kalpoja par mājvietu slavenajam Vīnes zēnu korim.

Pēc Austrijas anšlusa 1938. gada martā Vilhelmīnenberga tika konfiscēta un atdota Austriešu leģionam, trimdas austriešu nacionālsociālistu paramilitārai vienībai. Otrā pasaules kara laikā to atkal padarīja par armijas slimnīcu. Kad karš bija beidzies, Vīnes pilsēta izmantoja ēkas daļas, lai izmitinātu bijušos koncentrācijas nometnes ieslodzītos un atkal kā bērnu namu. Speciālā izglītības iestāde meitenēm ar uzvedības problēmām darbojās no 20. gadsimta 50. gadiem līdz 1977. gadam. Pēc tam reprezentācijas telpas tika atvērtas īpašos gadījumos, piemēram, ikgadējā Vīnes festivālā, bet kopumā pils tika maz izmantota līdz 1988. gadam, kad tā tika atkārtoti atvērta kā viesnīca.

Kopš 2003. gada maija Vilhelmīnenberga ir četrzvaigžņu viesnīca. Tā piedāvā 87 numurus, restorānu un bibliotēku, terasi, no kuras paveras panorāmas skats uz Vīni, un 120 000 m² lielu parku.[3] Var rīkot konferences ar līdz 2000 dalībniekiem.

Vilhelmīnenberga ir kļuvusi par iecienītu vietu lielu kāzu ballīšu un citu svinību rīkošanai. Šādos gadījumos Vīnes rietumu daļās bieži var redzēt uguņošanu. Ziemā vienu parka posmu var izmantot slidošanai.

Vardarbības skandāls

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā vairākas bijušās pils iemītnieces ziņoja par masveida un sistemātiskiem vardarbības pret bērniem gadījumiem laikā, kad pils tika izmantota kā meiteņu bērnunams. Apsūdzības ietver regulāras piekaušanas, sistemātiskas izvarošanas un slepkavības.[4] Vīnes pilsētas varas iestādes veica izmeklēšanu, kas ilga sešus gadus un būtībā tika pabeigta 2016. gadā ar kopējo izmaksu upuriem 52,5 miljonu eiro apmērā.[5]

  1. «ANNO, Arbeiter Zeitung, 1927-08-27, Seite 9». anno.onb.ac.at. Skatīts: 2022-05-18.
  2. «ANNO, Arbeiter Zeitung, 1927-11-14, Seite 5». anno.onb.ac.at. Skatīts: 2022-05-18.
  3. «Hotel Schloss Wilhelminenberg | 4 star hotel Vienna | Austria Trend». www.austria-trend.at (angļu). Skatīts: 2022-05-18.
  4. «Austrian women allege mass abuse at foster home Wilhelminenberg». web.archive.org. 2021-04-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-04-21. Skatīts: 2022-05-18.
  5. «Vienna paid out €52.5m in children’s home scandal». The Local Austria (en-US). 2016-02-11. Skatīts: 2022-05-18.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]