|
Vjačeslavs Ragozins (krievu: Вячеслав Васильевич Рагозин; 1908. gada 8. oktobris Sanktpēterburga - 1962. gada 11. marts Maskava) bija Padomju Savienības šahists. Otrā pasaules čempionāta korespondencšahā (1956–59) uzvarētājs. FIDE lielmeistars (1950) un starptautiskais arbitrs (1951). ICCF lielmeistars (1959).
Pirmos panākumus šahā guvis 1920. gadu beigās, kad uzvarējis vairākos spēcīgos turnīros, tajā skaitā 1929. gada Ļeņingradas turnīrā.[1] 1930. gadā kļuvis par PSRS sporta meistaru šahā. 1934./35. gadā pirmoreiz piedalījies PSRS šaha čempionātā, kurā dalījis 5.-8. vietu.[2] 1935. un 1936. gadā piedalījies Maskavas starptautiskajos šaha turnīros.[3][4] 1936. gadā uzvarējis Ļeņingradas šaha čempionātā.[5] 1937. gadā PSRS čempionātā Tbilisi dalījis 2.-3. vietu.[6] Pēc Otrā pasaules kara izcīnījis 2. vietu Mihaila Čigorina memoriālā par puspunktu atpaliekot aiz uzvarētāja Mihaila Botviņņika.[7] Vēlākajos gados kļuvis par Mihaila Botviņņika sekundantu un palīdzējis viņam 1948. gadā kļūt par Pasaules čempionu šahā, bet 1951. gadā mačā pret Dāvidu Bronšteinu nosargāt šo titulu.
1950. gadu otrajā pusē Ragozins kļuvis par aktīvu korespondencšahistu. 1959. gadā viņš uzvarēja 2. Pasaules čempionātā korespondencšahā par puspunktu apsteidzot Austrāliju pārstāvošo latviešu šahistu Lūciju Endzelīnu.[8]
No 1946. gada līdz 1962. gadam bijis PSRS šaha žurnālu "Шахматы в СССР" ("Šahs Padomju Savienībā") un "Шахматный бюллетень" ("Šaha biļetens") galvenais redaktors. No 1947. gada līdz pat savai nāvei bijis Starptautiskā šaha federācijas (FIDE) viceprezidents. 1960. gadā bijis 14. Pasaules šaha olimpiādes galvenais tiesnesis.[9] Sagatavojis grāmatu ar savu labāko šaha partiju izlasi, kas izdota pēc autora nāves 1964. gadā - "Избранные партии Рагозина" ("Ragozina labākās partijas").
Viņa vārdā nosaukta atklātne - Ragozina aizsardzība: 1. d2-d4 d7-d5 2. c2-c4 e7-e6 3. 3.Zg1-f3 Zg8-f6 4.Zb1-c3 Lf8-b4.
|