|
Vladimirs Simagins (krievu: Владимир Павлович Симагин; 1919. gada 21. jūnijs Maskava — 1968. gada 25. septembris Kislovodska) bija Krievijas starptautiskais lielmeistars šahā (1962).
No 1940. gadu beigām līdz 1960. gadu sākumam bijis viens no Maskavas vadošajiem šahistiem. Trīs reizes uzvarējis Maskavas pilsētas šaha čempionātos: 1947. gadā (pēc uzvaras papildu turnīrā),[1] 1956. gadā (kopā ar Tigranu Petrosjanu)[2] un 1959. gadā.[3] Divkārtējais PSRS komandu šaha čempionāta uzvarētājs Maskavas izlases sastāvā (1948, 1958).[4] 1954. gadā Rīgā uzvarējis PSRS komandu kausā šahā sporta biedrības Spartak komandas sastāvā.[5] 1963. gadā dalījis 2. vietu Sarajevas starptautiskajā šaha turnīrā. 1967. gadā Sočos kopā ar Leonīdu Šamkoviču, Aleksandru Zaicevu, Nikolaju Krogiusu un Borisu Spaski dalījis 1.-5. vietu Mihaila Čigorina memoriālā.[6] Par panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Simaginam kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1962. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 1964. gadā uzvarējis PSRS korespondencšaha čempionātā, bet 1965. gadā kļuvis par starptautisko meistaru korespondencšahā (IMC).
1950. gadu beigās sadarbojies ar Vasiliju Smislovu — kopā ar Vladimiru Makogonovu palīdzējis viņam uzvarēt mačā par Pasaules šaha čempiona titulu pret Mihailu Botviņņiku 1957. gadā. Bijis pazīstams arī kā šaha atklātņu teorētiķis. Simaginam piederēja daudzas oriģinālas idejas holandiešu aizsardzībā, jaunindiešu aizsardzībā, sicīliešu aizsardzībā, Nimcoviča aizsardzībā un Grīnfelda aizsardzībā.
1968. gadā miokarda infarkta rezultātā miris Kislovodskas starptautiskā šaha turnīra laikā.[7]