Vunāmina Milivundi | |
---|---|
![]() Vinģanas aiza Vunāminas parkā | |
Kontinents | Austrālija |
Valstis |
![]() |
Garums | 567 km |
Augstākais kalns | Velsa kalns |
Augstums | 983 m |
Koordinātas | 17°30′S 125°45′E / 17.500°S 125.750°EKoordinātas: 17°30′S 125°45′E / 17.500°S 125.750°E |
![]() |
Vunāmina Milivundi (angļu: Wunaamin Miliwundi) ir grēdu virkne Austrālijas ziemeļrietumos. Izvietojusies Rietumaustrālijas štata ziemeļos un no dienvidiem un austrumiem puslokā aptver Kimberlijas plato, nodalot to no Ficrojas un Ordas upju ielejām. Vunāmina Milivundi sastāv no vairākām mazākām grēdām (no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem): Lēdijas Forestas grēda, Aisdela grēda, Neri grēda, Sera Džona grēda, Presipisa grēda un Djūraka grēda.
Vunāmina Milivundi ir tradicionāla aborigēnu tautu nariņinu, koneģandu un bunubu teritorija. Pirmais no eiropiešiem to 1879. gadā pētīja britu ceļotājs Aleksandrs Forests (Alexander Forrest) un nodēvēja par Karaļa Leopolda grēdām (King Leopold Ranges). 2008. gadā tika ierosināts grēdas pārdēvēt, bet lēmums tika pieņemts tikai 2020. gadā, nosaukumā apvienojot nariņinu (Wunaamin) un bunubu (Milivundi) nosaukumus.[1]
|