Zemākās čūskas Henophidia | |
---|---|
Tīģerpitons (Python molurus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
Apakškārta | Čūskas (Serpentes) |
Infrakārta | Īstās čūskas (Alethinophidia) |
Virsdzimta | Zemākās čūskas (Henophidia) |
Sinonīmi | |
|
Zemākās čūskas jeb zemāko čūsku virsdzimta (Henophidia) ir primitīvākā no divām īsto čūsku infrakārtas (Alethinophidia) grupām. Tā apvieno cauruļčūskas, žņaudzējčūskas un pitonus, kopumā 10 dzimtas.[2] Visām primitīvajām čūskām (zemākajām čūskām un akleņiem, kas nepieder pie īstajām čūskām) ir saglabājušies iegurņa un pakaļkāju rudimenti, bet priekškāju rudimenti nav saglabājušies nevienai mūsdienās dzīvojošai čūsku sugai.[3]
Virsdzimtas zinātniskais nosaukums - Henophidia - cēlies no grieķu valodas un latviski nozīmē pirmčūskas: heno - viens, pirms,[4] ophidia - čūska.[5]
Čūsku sistemātika ir ļoti komplicēta un mūsdienās joprojām neatrisināta. Daudzajām čūsku sugām tiek veikti ģenētiskie pētījumi, bet jauna sistemātika, kas atrisinātu visas pretrunas vēl nav izveidota. Zinātnieki piekrīt, ka vecais iedalījums: zemākajās čūskās un augstākajās čūskās (Caenophidia) neatspoguļo patieso savstarpējo radniecību un evolūciju. Tomēr, lai veiktu korektas sistemātikas izmaiņas, joprojām ir jāveic papildus pētījumi.[6]