Zilais ledus ir ledāju apgabali Antarktīdā, kuros ledus nav klāts ar sniegu. Sniegs šajos apvidos neuzkrājas vēja vai sublimācijas ietekmē.
Zilais ledus veidojas galvenokārt vietās, kur ledus vairoga plūsmu bloķē kalnu grēdas un ledus plūsma spiediena ietekmē tiek pavērsta uz augšu, un kur nokrišņiem neļauj uzkrāties vējš.[1] No ledus spiediena ietekmē tiek izspiesti gaisa burbulīši un veidojas lielāki kristāli, kas zināmā apgaismojuma leņķī tādam ledum piešķir raksturīgo intensīvi zilo toni.[2] Sniegs, kas vēlāk spiediena ietekmē pārvēršas firnā un ledū, plūstot nes sev līdzi uz kontinenta virsmas nokritušos meteorītus. Zilā ledus apgabalos tie tiek izcelti ledāja virspusē un ir visvieglak atrodami.[3]
Zilā ledus apgabali tiek izmantoti lidlauku izbūvēšanai, jo cietā un stabilā pamatne ļauj izmantot parastos lidaparātus ar riteņu šasijām un veikt starpkontinentālus reisus. Visintensīvāk izmantotie zilā ledus lidlauki ir pie Makmerdo, Novolazarevskas, Trollas, Vilkinsas (Keisi) un Petriothilsas polārstacijai.