Zobiņbeku ģints | |
---|---|
Ģints tipiskā suga - alkšņu zobiņbeka | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
Kārta | Beku rinda (Boletales) |
Dzimta | Mieteņu dzimta (Paxillaceae) |
Ģints | Zobiņbekas (Gyrodon) |
Zobiņbeku ģints Vikikrātuvē |
Zobiņbeku ģints (Gyrodon) ir beku rindas un mieteņu dzimtas stobriņu sēņu ģints.[1] Saskaņā ar Catalogue of Life, 2021. gada sākumā tajā ietilpa 12 sugas,[2] no kurām Latvijā un visā Eiropā atrasta tikai viena — ģints tipiskā suga alkšņu zobiņbeka (Strobilomyces strobilaceus).[3][4] kura līdz 2004. gadam bija iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā,[5] taču vēlāk no tā svītrota pietiekami biežās sastopamības dēļ.
Ģinti aprakstījis Vācijas botāniķis Vilhelms Opatovskis 1836. gadā.[6][7] Ģintij bijuši arī 7 citi dažādu autoru doti, bet mūsdienās atcelti nosaukumi - Anastomaria Raf. (1820), Campbellia Cooke & Massee (1890), Gilbertiella R. Heim, (1965), Gilbertina R. Heim, (1966), Pseudogyrodon Heinem. & Rammeloo (1983), Rodwaya Syd. & P. Syd. (1901), Uloporus Quél. (1886).[8]
Daļa autoru šo ģinti ieskaitīja īpašā zobiņbeku dzimtā,[9] tomēr šāda dzimta vairs neskaitās pastāvoša. Arī pēdējo desmitgažu ģenētiskie pētījumi apliecinājuši, ka zobiņbekas ieņem starpstāvokli starp lapiņu un stobriņu sēnēm, un pieskaitāmas beku (pamatā stobriņu sēņu) rindai, bet tajā ietilpstošajai mieteņu (pamatā lapiņu sēņu) dzimtai.[10][11] Šādas fenotipa atšķirības no faktiskās piederības ir viens no iemesliem, kādēļ dalījums lapiņu un stobriņu sēnēs mūsdienās ir kļuvis neoficiāls.
Tālajos Austrumos zināmā ārēji līdzīgā, pie ošiem augošā suga Gyrodon merulioides[12] tagad ieskaitīta Boletinellus ģintī, tāpat kā liela daļa bijušo ģints sugu.
Vidēja lieluma augļķermeņi, parasti aug kopā ar alkšņiem vai ošiem.
Eiropā atrasta tikai alkšņu zobiņbeka, kas ir kopā ar alkšņiem augoša mikorizas sēne. Latvijā parasti aug no jūlija līdz oktobrim.[13] Parasti sastopama ar slāpekli bagātās augsnēs.[16]
Zobiņbekas Eiropā, būdamas pārstāvētas ar tikai vienu sugu, viegli atšķiramas no citām stobriņu sēnēm pēc kopējā izskata, ļoti īsajiem stobriņiem, dzeltenā sporu birumraksta un mazajām, plati elipsoīdajām sporām, kā arī pēc mikorizālās saistības ar alkšņiem.[4] Liela daļa sugu pazīstama tikai no īsa tropos iegūta apraksta.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zobiņbekas |