|
Ādolfs Baiersdorfers (vācu: Adolf Bayersdorfer; dzimis 1841. gada 7. jūnijā, miris 1901. gada 21. decembrī) bija vācu šaha problēmists, mākslas vēsturnieks un kritiķis.[1]
Baiersdorfers bija mežziņa dēls. Pēc tēva nāves 1853. gadā kopā ar māti pārcēlies uz Minheni. Tur mācījies ģimnāzijā, pēc tam no 1862. gada studējis filozofiju un mākslas vēsturi. Ap 1870. gadu viņš bija pazīstams kā žurnālists un šahists. Turpmākajos gados Vīnes un Minhenes laikrakstos viņš rakstījis atsauksmes par teātri un glezniecību. Bijis pazīstams ar vairākiem tā laika vācu un franču gleznotājiem. Ar valsts stipendijas atbalstu no 1874. gada ticis komandēts uz Itāliju, lai pētītu itāļu gleznotāju darbus. Tur, galvenokārt Venēcijā, uzturējies sešus gadus. 1880. gadā viņš bijis Šleisheimas pils un 1884. gadā Minhenes (Alte Pinakothek) mākslas galeriju kurators. Ņēmis aktīvu dalību šo galeriju mākslas darbu katalogu izstrādē. Baiersdorfers bijis viens no Vācijas Mākslas vēstures institūta Florencē dibinātājiem. Bijis Goda doktors Leipcigas universitātē.[2]
Publicējis vairāk nekā 100 tiešā mata uzdevumus. No 1888. gada līdz mūža galam bija laikraksta "Münchner Neuesten Nachrichten" šaha nodaļas redaktors.[3]
Uzdevuma risinājums:
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ādolfs Baiersdorfers |
|