|
Ēriks Lundīns (zviedru: Erik Lundin; 1904. gada 2. jūlijs, Stokholma — 1988. gada 5. decembris, Stokholma) bija Zviedrijas starptautiskais lielmeistars šahā (1983).
Bijis viens no 20. gadsimta spēcīgākajiem Zviedrijas šahistiem. Desmit reizes uzvarējis Zviedrijas šaha čempionātā (1932 (dalīta pirmā vieta), 1934, 1938, 1941, 1942, 1945, 1946, 1960, 1961, 1964). 1936. un 1939. gadā uzvarējis Ziemeļu valstu šaha čempionātā. 1933. gadā mačā pārspējis Rūdolfu Špīlmanu ar 3½:2½ (+1, =5, -0). Ar labiem panākumiem piedalījies starptautiskajos šaha turnīros. 1941. gadā neoficiālajā Eiropas šaha čempionātā Minhenē dalījis 2.—3. vietu ar toreizējo pasaules šaha čempionu Aleksandru Aļehinu.[1]
1948. gadā piedalījies Pasaules šaha čempiona izcīņas cikla starpzonu turnīrā, kur palicis pēdējā, 20. vietā.[2] Tomēr Lundīns izcēlies ar to, ka partijās pret turnīra uzvarētājiem Dāvidu Bronšteinu un Lāslo Sabo ar melnajiem pielietojis ļoti asu atklātnes jauninājumu, kas vēlāk ieguvis nosaukumu — Benko gambīts.[3][4]
Zviedrijas izlases sastāvā sekmīgi piedalījies šaha komandu sacensībās:
FIDE Lundīnam 1950. gadā kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā meistara (IM) nosaukumu, bet 1983. gadā — starptautiskā lielmeistara (GM) goda nosaukumu par iepriekšējo gadu sasniegumiem.
|