Ēro Hāpalainens
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Ēro Hāpalainens (Eero Haapalainen, dzimis 1880. gada 27. oktobrī, miris 1938. gada 24. maijā) bija somu revolucionārs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Kuopio strādnieku ģimenē. Viņš 1900. gadā iesaistījās strādnieku kustībā. 1901. gadā iestājās Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā. Strādāja par sociālistu žurnāla redaktoru. Hāpalainens piedalījās Sveaborgas sacelšanā 1906. gadā.
1907. gadā viņš ievēlēts par arodbiedrības "Somijas tirdzniecības savienības" priekšsēdētāju. No 1911. līdz 1913. gadam Hāpalainens bija Somijas kokzāgētavu strādnieku savienības priekšsēdētājs. Par streiku un demonstrāciju rīkošanu vairākkārt arestēts un turēts apcietinājumā.
Somijas pilsoņu kara laikā 1918. gadā Hāpalainens bija Somijas tautas pilnvaroto padomes iekšlietu un kara nodaļas pilnvarotais. Lai gan viņam nebija militāro iemaņu, 30. janvārī viņš tika iecelts par Sarkano gvardu komandieri. Tamperes aizstāvēšanas laikā Hāpalainens alkoholisma dēl tika atcelts no Sarkanās gvardes virspavēlnieka amata. Viņa vietā 20. martā iecelta trijotne: Eino Rahja, Ādolfs Taimi un Everts Eloranta. Aprīlī Hāpalainens piedalījās Viborgas aizstāvēšanā. Maijā, kad karš bija zaudēts, ar laivu aizbēga uz Padomju Krieviju.
Krievijā Ēro Hāpalainens darbojās kā lektors, rakstīja rakstus un grāmatas, tulkoja politisko literatūru.
Staļina tīrīšanu laikā 1937. gada 27. oktobrī arestēts Petrozavodskā, apsūdzot viņu kontrrevolucionārās nacionālistiskās darbībās. Nošauts 1938. gada 24. maijā Maskavā (pēc citiem datiem 1937. gada 27. novembrī Petrozavodskā).[1] Pilnībā reabilitēts 1956. gada 7. maijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|