Žultsbekas | |
---|---|
Parastā žultsbeka (Tylopilus felleus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
Kārta | Beku rinda (Boletales) |
Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
Ģints | Žultsbekas (Tylopilus) |
Žultsbekas Vikikrātuvē |
Žultsbekas (Tylopilus) ir beku dzimtas sēņu ģints, kuru Latvijā pārstāv tikai parastā žultsbeka, kura ir arī šīs ģints tipiskā suga. Pavisam 2015. gada augustā sugu klasifikators Index Fungorum šai ģintī uzrādīja 111 sugas, kuras pārsvarā ir sastopamas Ziemeļamerikā, Austrālijā un tropu joslā. Šīs ģints sēnes atšķiras no citām ar savu stobriņu bāli rozā nokrāsu. Vairums no žultsbekām nav ēdamas rūgtuma dēļ, taču ir izņēmumi, kā Amerikā augošā ēdamā Tylopilus alboater. 21. gadsimtā pēc molekulārajām analīzēm daļa Tylopilus sugu tika atdalītas īpaši izveidotās ģintīs Australopilus, Harrya un Pseudoaustraloboletus, vai pievienotas jau esošām ģintīm.
Žultsbeku ģints sēnes parasti veido mikorizu ar dažādiem kokiem, biežāk ar priedēm un dižskābaržiem. Aug parasti uz zemes, reti saprotrofas uz koksnes.[1]