| ||||||||||
|
Alfrēds Ričards Lēblihs juniors (angļu: Alfred R. Loeblich Jr; dzimis 1914. gada 15. augustā, miris 1994. gada 9. septembrī) bija amerikāņu mikropaleontologs. Viņš bija precējies ar Helēnu Ninju Tappanu Lēblihu, un abi bija līdzautori vairākiem svarīgiem darbiem par foraminīferām un tām radniecīgiem organismiem. Lēblihs līdz ar savu sievu un Džozefu Kušmenu tiek uzskatīts par nozīmīgāko foraminīferu pētnieku 20. gadsimtā.
Alfrēds Lēblihs dzimis Birmingemā, Alabamas štatā, 1914. gada 15. augustā un savu bērnību pavadīja Kanzassitijā, Misūri štatā. Alfrēds sāka studijas Oklahomas Universitātē un tur satika Helēnu Tappanu, bet 1939. gada jūnijā viņi apprecējās.[1] Pēc doktora grāda iegūšanas Čikāgas Universitātē Lēblihs ieņēma amatu Tulānas Universitātē Ņūorleānā. Viņu pirmais bērns bija Alfrēds R. Lēblihs III (kurš vēlāk Skripps institūtā (The Scripps Research Institute) ieguva doktora grādu botānikā) dzimis 1941. gadā un apprecējis arī botāniķi Laurelu Annu Lēblihu. Kopumā viņiem bija četri bērni.
Otrā pasaules kara laikā Lēblihs mobilizējās armijā, kļūstot par kapteini ASV Armijas lauku artilērijā. Pēc kara viņš strādāja par kuratoru bezmugurkaulnieku paleontoloģijā Amerikas Savienoto Valstu muzejā (Smitsona institūtā) Vašingtonā, un Smitsona organizācija viņu sponsorēja, foraminīferu pētniecībai Eiropas kolekcijās. 1957. gadā viņš devās strādāt uz Chevron naftas uzņēmumu un vēlāk kļuva par Kalifornijas Universitātes adjunktu. Lēblihs un Tappana 1982. gadā kopīgi tika apbalvoti ar Paleontoloģijas biedrības medaļu, un tajā pašā gadā viņi saņēma Džozefa A. Kušmena balvu par izcilību foraminiferu izpētē. 1984. gadā Lēblihs tika iecelts par SEPM (Society for Sedimentary Geology) goda biedru. 1987. gadā AASG (Association of American State Geologists) viņam piešķīra Raimonda K. Mūra medaļu par izcilību paleontoloģijā. Lēblihs bija Amerikas Ģeoloģijas biedrības biedrs, un pēc viņa nāves tika raksturots kā "viens no mikropaleontoloģijas milžiem." Viņš nomira 1994. gada 9. septembrī.