BHUTAN-1
| BHUTAN-1 | |
_(cropped).jpg) | |
| KA veids | tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis |
| Operators | Butānas Informācijas un sakaru ministrija,  Butāna |
| Bāzes platforma | CubeSat 1U |
| Starts | 29.06.2018. 09:42 UTC |
| Starta vieta | Kanaverala SLC-40s  ASV |
| Nesējraķete | Falcon 9 Full Thrust |
| Palaists kopā ar | SpaceX CRS-15, Biarri-Squad 1, Biarri-Squad 2, Biarri-Squad 3, MAYA, UiTMSAT |
| Beigu datums | 18.11.2020. |
| Lidojuma ilgums | 2 gadi 4 mēneši |
| NSSDC ID | 1998-067PF |
| SCN | 43591 |
| Masa | 1,1 kg |
| Enerģija | saules baterijas |
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | LEO |
| Slīpums | 51,6° |
| Periods | 91,9 min |
| Apogejs | 379 km |
| Perigejs | 371 km |
BHUTAN-1 (zināms arī kā BIRD-BTN) bija Butānas pirmais Zemes mākslīgais pavadonis. Projektu vadīja Butānas Informācijas un sakaru ministrija. Tas orbītā tika palaists 2018. gada 29. jūnijā. 2020. gada 18. novembrī BHUTAN-1 iegāja Zemes atmosfērā un sadega.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]BHUTAN-1 izstrādāja Butānas studenti, kuri ieguva maģistra grādu Japānas Kjusju Tehnoloģiju institūtā (Kyutech). Butānas pirmā pavadoņa izveide bija daļa no Kyutech vadītā otrā kopīgā globālā starptautiskā projekta Birds-2, kurā piedalījās arī Malaizijas (UiTMSAT) un Filipīnu (MAYA) studenti.
2016. gadā Butānas premjerministrs Čerings Tobgajs minēja plānu izveidot kosmosa aģentūru Butānas Informācijas un sakaru ministrijas paspārnē. Pēc Tobgaja teiktā, iniciatīva par Butānas pirmā pavadoņa palaišanu kosmosā nāca no Butānas karaļa Džigmes Khesara Namgjela Vangčuka.[1]
Projekts Birds-2 tika sākts 2016. gada novembrī. BHUTAN-1 projektēšana sākās 2017. gada martā. Katras kosmiskā aparāta apakšsistēmas funkcijas tika pārbaudītas, un tā paša gada jūnijā tika uzbūvēts BHUTAN-1 pirmais inženiertehniskais modelis. Līdz 2017. gada oktobrim tika pabeigts otrais inženiertehniskais modelis, un tika uzsākta lidojumu modeļa izstrāde.[1]
Uzbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosmiskais aparāts tika veidots CubeSat 1U formā ar sānu malām 10 cm × 10 cm × 11,35 cm un masu 1,11 kg. Tajā bija uzstādītas divas 5 megapikseļu kameras Zemes virsmas attēlu uzņemšanai. Ar radioamatieru datu pārraides sistēmu Automatic Packet Reporting System (APRS) attēlus, kā arī teksta ziņojumu var uztvert un retranslēt starp radioamatieriem pavadoņa uztveršanas zonā. Raiduztvērējs darbojās 145 MHz frekvencē.
BHUTAN-1 bija zinātniskais instruments Single Event Latch-up (SEL), ko izmantoja, lai pētītu kosmosa starojuma ietekmi uz mazajiem pavadoņiem zemā Zemes orbītā. GPS modulis bija paredzēts, lai demonstrētu komerciāli pieejamu zemas jaudas moduļa darbību kosmosā. Ar instrumentu Anisotropic Magneto Resistor Magnetometer (AMR-MM) tika mērīta magnētiskā lauka intensitāte orbītā, lai salīdzinātu to ar mērījumiem, kas iegūti uz Zemes.[1]
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]BHUTAN-1 tika palaists 2018. gada 29. jūnijā 09:42 UTC kravas kuģī Dragon ar nesējraķeti Falcon 9 Full Thrust no Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacijas starta laukuma SLC-40. Dragon hermētiskaja nodalījumā bez BHUTAN-1 bija arī nanopavadoņi Biarri-Squad 1, Biarri-Squad 2, Biarri-Squad 3, MAYA, UiTMSAT.
Kravas kuģis SKS sasniedza 2. jūlijā. 10. augustā no stacijas Kibo moduļa brīvā lidojumā tika palaists BHUTAN-1, kā arī UiTMSAT-1 un Maya-1.
2020. gada 18. novembrī BHUTAN-1 iegāja Zemes atmosfērā un sadega.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 BHUTAN-1 expected to be in space by May kuenselonline.com, 2018-02-01
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Launch of Bhutan’s First Satellite BHUTAN-1 Press Release, MoIC, 2018-06-29
- MAYA-1/BHUTAN-1 CW Beacon[novecojusi saite] DK3WN SatBlog
- Bird B, BTN, G, J, JPN, LKA, M, MYS, N, NPL, PHL (BRAC Onnesha, Bhutan 1, GhanaSat 1, Toki, Uguisu, Raavana 1, Mazaalai, UiTMSAT 1, EduSat 1, NepaliSat 1, MAYA 1) Gunter's Space page (angliski)
- BIRD-BT (BHUTAN-1) Orbītas elementi, n2yo.com