Chrysolina coerulans Chrysolina coerulans (Scriba, 1791) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
Virsdzimta | Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea) |
Dzimta | Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae) |
Apakšdzimta | Chrysomelinae |
Cilts | Chrysomelini |
Ģints | Chrysolina |
Apakšģints | Chrysolina (Synerga) |
Suga | Chrysolina coerulans |
Sinonīmi | |
| |
Iedalījums | |
| |
Chrysolina coerulans Vikikrātuvē |
Chrysolina coerulans ir lapgraužu dzimtas suga, kurā ir aprakstītas 7 pasugas. Pasugas ir izplatītas no Eiropas līdz Centrālāzijai un Ķīnai; nominatīvā pasuga (C. coerulans coerulans) sastopama arī Latvijā.[1]
Chrysolina coerulans sensu lato ir izplatīta no Centrāleiropā un Austrumeiropā, Kaukāzā, Mazajā Āzijā, Tuvajos Austrumos, Irānā, Irākā, Afganistānā, Centrālāzijā, Urālu dienvidos, Ķīnas rietumos un Indijā.[1][2] Nominālā pasuga ir sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā; C. coerulans angelica sastopama Sīrijā; C. coerulans bella — Ziemeļindijā, Austrumindijā, Pakistānā un Rietumķīnā; C. coerulans iranica — Rietumirānā un Afganistānā; C. coerulans piffi — Pakistānā; C. coerulans relicta — Jekaterinburgā; C. coerulans splendorifera — Kaukāzā, Irānā, Irākā un Turkmenistānā; C. coerulans uzbekorum — Kaukāzā, Uzbekistānā un Ziemeļafganistānā.[3][4]
Latvijā šī suga pirmo reizi ir iereģistrēta 2009. gadā. Baltijā šī suga ir pazīstama Igaunijā un Baltkrievijā.[1]
Pieaugušā īpatņa (imago) ķermeņa garums ir 6 — 9,5 mm. Ķermenis ir nedaudz garens. Nominatīvā pasuga no mugurpuses ir pilnīgi zila vai ar gareniskām gaiši zilām, zaļām, zeltītām vai vara krāsa līnijām.[1]
Pronotums bez sāna iespiedumiem. Pronotuma priekšējā malā ir sariņu kopums. Epipleiras aizmugurējā pusē no sāna rakursa nav redzamas. Edeaguss ar tievu, trulu apikālu zobiņu.[1]
Vaboles ir sastopamas uz ūdenstilpju (piemēram, upju, strautu) krastiem, mitrajos tīrumos, kalnainās un klinšu vidēs.[5][6] Apdzīvo ozolu un skujkoku stādījumus. Vaboles ir oligofāgi fitofāgi, jo barojas tikai ar mētru ģints sugām, piemēram, ar ūdens mētru, staltu mētru,[1] un dažreiz vaboles var arī sastapt uz citiem augiem, piemēram, uz parastā biškrēsliņa.[5][6]
Šīs vaboles ir laupītājmušu no Paraphamartania syriaca sugas medījums.[7]