Explorer-1 [Prime] U2 | |||||
KA veids | Radiācijas joslu pētniecības pavadonis | ||||
Organizācija: | Montānas valsts universitāte ASV | ||||
Starts | 28.10.2011. 09:48:31 UTC | ||||
Starta vieta | Vandenberga LC-576 ASV | ||||
Nesējraķete | Delta 7920-10C, ASV | ||||
Palaists kopā ar | Glory, KySat-1, Hermes | ||||
Masa | < 1 kg | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
|
Explorer-1 [Prime] U1 | |||||
KA veids | Radiācijas joslu pētniecības pavadonis | ||||
Organizācija: | Montānas valsts universitāte ASV | ||||
Starts | 04.03.2011. 10:09:43 UTC | ||||
Starta vieta | Vandenberga LC-576 ASV | ||||
Nesējraķete | Taurus XL | ||||
Palaists kopā ar | NPP, RAX-2, DICE 1, DICE 2, AubieSat 1, M-Cubed | ||||
Beigu datums | 04.03.2011. | ||||
Lidojuma ilgums | 5 min 17 s | ||||
Masa | < 1 kg | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
|
Explorer-1 [Prime], zināms arī kā E1P un Electra,[1] ir CubeSat klases pikopavadonis, kas izgatavots Montānas valsts universitātē[2] Pirmais eksemplārs U1 tika zaudēts 2011. gada 4. martā, kad nesējraķete Taurus XL cieta avāriju.[3] Tā rezerves eksemplārs U2 jeb HRBE veiksmīgi tika palaists 2011. gada 28. oktobrī ar nesējraķeti Delta II.
Pavadonis bija iecerēts kā pirmā ASV pavadoņa Explorer 1, kas pirms vairāk kā 50 gadiem atklāja Van Allena radiācijas joslas, misijas atkārtotājs. E1P apgādāts ar miniatūru Geigera skaitītāju, ar kuru varētu mērīt elektronu intensitāti un mainīgumu.[4] Ar to studenti gribēja parādīt, ka ar lētu kosmisko aparātu var veikt nopietnus zinātniskus pētījumus.
Explorer-1 [Prime] bija kuba formas (10 × 10 × 10 cm) aparāts ar masu zem 1 kg. Pavadoni nepieciešamajā orientācijā nodrošinātu pasīvā magnētiskā stāvokļa kontroles sistēma ar rotācijas asi paralēlu Zemes magnētiskajam laukam.[5]
E1P tika izgatavots NASA izglītības programmas Educational Launch of Nanosatellite (ELaNA) ietvaros, kurā bija paredzēts palaist trīs nanopavadoņus kā sekundāro kravu Taurus XL raķetes startā ar klimata pētniecības pavadoni Glory. NASA ELaNA vajadzībām bija adaptējusi pikopavadoņu izvērsēju Poly-Picosatellite Orbital Deployer (PPOD), kuru bija izstrādājusi Kalifornijas politehniskā valsts universitāte sadarbībā ar Senfordas universitāti un agrāk jau bija lidojis vairākos raķešu startos. Citi sekundārās kravas pavadoņi bija Kolorado universitātes Hermes un Kentuki augstskolu KySat-1.[4]
Pirmais Explorer-1 [Prime] ar nesējraķeti Taurus XL startēja 04.03.2011. 10:09:43 UTC. Raķetes pirmās trīs pakāpes darbojās kā plānots, bet derīgās kravas plūsmvirzis (raķetes konuss) neatvērās 2 minūtes 58 sekundes pēc starta.[6] Tā kā plūsmvirzis nebija atdalījies, tad raķešbloks ar pavadoņiem bija pārāk smags, lai sasniegtu orbītu, un tas beigās iekrita Klusā okeāna dienvidu daļā. Kopā ar E1P tika zaudēts NASA atmosfēras izpētes pavadonis Glory un studentu pikopavadoņi KySat-1 un Hermes.
Otro Explorer-1 [Prime] eksemplāru, kas tika izgatavots kā pirmā identiska kopija, palaida 2011. gada 28. oktobrī 09:48:31 UTC ar nesējraķeti Delta 7920-10C no Vandenberga Gaisa spēku bāzes. Tas bija kā sekundārā krava meteoroloģiskajam pavadonim NPP NASA ELaNa izglītības nanopavadoņu palaišanas programmā.
2011. gada pavadonis tika pārdēvēts par HRBE jeb Hiscock Radiation Belt Explorer, godinot Montānas valsts universitātes fizikas profesoru Viljamu Viskoku (William A. Hiscock).[7]