Hyophorbe amaricaulis | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
Rinda | Palmu rinda (Arecales) |
Dzimta | Palmu dzimta (Arecaceae) |
Ģints | Hyophorbe |
Suga | Hyophorbe amaricaulis |
Hyophorbe amaricaulis Vikikrātuvē |
Hyophorbe amaricaulis ir palmu dzimtas palma, kas endēma Maurīcijai. Tiek dēvēta arī par vientuļo palmu.[1] Tā ir viena no visapdraudētākajām augu sugām uz Zemes, kuras vienīgais izdzīvojušais eksemplārs atzīmēts Kjūrpaipas botāniskajā dārzā.
Nav zināms vai palma botāniskā dārza teritorijā tika pārstādīta, vai arī tā ir pēdējā šeit kādreiz pastāvējušas savvaļas populācijas pārstāve.[2]
Palma sasniedz 18 m augstumu. Stumbrs salīdzinoši slaids. Lapas 5–6. Plūksnas 60–80. Ziedkopa sazarota, 70 cm gara. Ziedi 6–7, krēmaini balti. Augļi lodveida, tumši sarkani. Tomēr centieni panākt pašapputeksnēšanos un dīgtspējīgu atvašu rašanos pagaidām nav bijuši sekmīgi.
Pirmatnīgā Maurīcijā Hyophorbe ģints sugas bija sastopamas Maurīcijas lielākajā daļā. Īpaši kuplā skaitā tās auga t. s. 'palmu savannā' – sausā skrajā zemieņu mežā. Šis aizvēja reģions šaurā joslā stiepās gar rietumu piekrasti un iekļāva salas sausāko dzīvotni. Suga aprakstīta 1700. gadā no Pītera Bota kalna apkārtnē iegūtajiem eksemplāriem salas ziemeļrietumos. Domājams, ka tolaik palma vēl bija plaši izplatīta.[2]
Maurīcija tika atklāta aptuveni 1500. gadā, un kolonizācijas laikā endēmie meži tika nesaudzīgi izcirsti vai aizvietoti ar svešzemju augiem. Tie bieži nomāca un izspieda vietējo veģetāciju. Rezultātā izmira liela daļa vietējo augu un dzīvnieku sugu. Mūsdienās pirmatnīgās veģetācijas pleķīši izmainītā veidā klāj mazāk nekā 1% salas teritorijas.