Kursenieki

Kursenieki

Kursenieku apdzīvotā teritorija 1649. gadā
Visi iedzīvotāji
~1200 (1897)[1]
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Karogs: Lietuva Lietuva Karogs: Vācija Vācija Karogs: Polija Polija
Valodas
kursenieku valoda (latviešu valoda)
Reliģijas
luterticība

Kursenieki (vācu: Kuren — 'kurši'; lietuviešu: kuršininkai vai kuršiai; pašnosaukums — kāpenieki (vācu: Koperniker)) ir gandrīz izmirusi baltu etniska grupa, Kuršu kāpu pirmiedzīvotāji. Viņu runātā kursenieku valoda bija ļoti tuva Kurzemes latviešu valodas izloksnēm. Otrā pasaules kara beigās gandrīz visi kursenieki kopā ar Kuršu kāpās dzīvojošajiem vāciešiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju. 2004. gadā Latvijas Universitātes ekspedīcija Kuršu kāpās apzināja divus cilvēkus, kuri joprojām runāja kursenieku valodā.[2]

Iespējams, kursenieku izcelsme ir pazīstamajam filozofam Imanuelam Kantam (1724—1804)[3], Nikolajam Kopernikam (1473—1543)[4] (no vāciskotā kursenieku pašnosaukuma Koperniker) un teoloģijas profesoram Ludvigam Rēzam.[5]

Kursenieki dzīvoja ciemos un gandrīz visi nodarbojās ar zvejniecību. 20. gadsimta 20.—30. gados lielākie ciemi bija Nīde (Nida), Šatenurta (Jodkrante), Preiļi (Preila) un Pērvelka (Pervalka). No 1923. gada, kad Klaipēdas apgabals līdz ar Kuršu kāpām tika pievienots Lietuvai, līdz 1939. gadam, kad Lietuva šo apgabalu zaudēja, Latvijas valsts iestādes centās īstenot kultūras sakarus ar kurseniekiem.

  • Kursenieku zvejas laivu — kurēnu — īpašumzīme-vējrādis Nidā
    Kursenieku zvejas laivu — kurēnu — īpašumzīme-vējrādis Nidā
  • Vācu rakstnieka Tomasa Manna celta Kursenieku māja
    Vācu rakstnieka Tomasa Manna celta Kursenieku māja
  • Atjaunotās kursenieku koka kapu zīmes Nidas kapsētā
    Atjaunotās kursenieku koka kapu zīmes Nidas kapsētā
  • Kurēns „Gil. No 60” 1938. gadā
    Kurēns „Gil. No 60” 1938. gadā

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Krišs Kapenieks. «Kursenieku etniskās kopības attīstība XX gadsimtā — XX gadsimta pirmajā pusē». Rīga : Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2013. 56.—57. lpp.
  2. ↑ Janīna Kursīte. Kursenieki mainīgajā pasaulē. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga. 2007. ISBN 978-9984-802-67-1 71. lpp.
  3. ↑ Mortensen, Hans und Gertrud: Kants väterliche Ahnen und ihre Umwelt, Rede von 1952 in Jahrbuch der Albertus-Universität zu Königsberg / Pr., Holzner- Verlag Kitzingen/ Main 1953 Bd. 3 (vāciski)
  4. ↑ Stradiņš, J. Etīdes par Latvijas zinātņu pagātni. Rīga: Zinātne, 1982. — 393 lappuses
  5. ↑ Krišs Kapenieks. «Kursenieku etniskās kopības attīstība XX gadsimtā — XX gadsimta pirmajā pusē». Rīga : Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2013. 29. lpp.

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kursenieki