Kārlis Balodis

Šis raksts ir par ekonomistu. Par citām jēdziena Kārlis Balodis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Balodis Personīgā informācija Dzimis 1864. gada 20. jūnijā Kokneses draudzes Bilstiņu muiža (tagad — Kokneses pagasts), Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1931. gada 13. janvārī (66 gadi) Rīga, Latvija Pilsonība Krievijas Impērija Vācijas Impērija Latvijas Republika Tautība latvietis Vecāki Miķelis Balodis, Anna Balode

Zinātniskā darbība Zinātne ekonomika Darba vietas Berlīnes Universitāte, Latvijas Universitāte Alma mater Tērbatas Universitāte, Jēnas Universitāte, Minhenes Universitāte, Strasbūras Universitāte Apbalvojumi Pēterburgas Zinātņu akadēmijas lielā zelta medaļa

Kārlis Balodis (vācu: Carl / Karl Ballod, krievu: Карл Баллод, 1864. gada 20. jūnijs — 1931. gada 13. janvāris) bija latviešu ekonomists, finansists un demogrāfs. Par pētījumiem demogrāfijā ieguvis Pēterburgas Zinātņu akadēmijas lielo zelta medaļu un tās prezidenta Dmitrija Tolstoja prēmiju (1897), bijis Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plāna autors (1918), Vācijas Kara ministrijas ekonomiskais padomnieks, pārtikas kartīšu sistēmas autors un uz statistiskiem aprēķiniem balstīta pēckara Vācijas saimniecības atjaunošanas plāna izstrādātājs (1919). Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem (1919), Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes profesors, Saeimas deputāts (1928—1931). Ierosinājis veikt būtiskas izmaiņas Latvijas Republikas tautsaimniecības plānošanā.

Dzīvesgājums

Kārlis Balodis ir dzimis 1864. gada 20. jūnijā Bilstiņu muižas Zīles krogā (tagad — Kokneses pagasts) muižas kalēja Miķeļa Baloža un viņa sievas Annas, dzimušas Ērgles, ģimenē. Viņš bija jaunākais trīs bērnu ģimenē, viņa vectēvs bija Vidzemes brāļu draudzes sludinātājs (tētiņš). Kārlis agri zaudēja tēvu, māte ar bērniem pārvācās uz Rīgu, kur dzīvoja spiedīgos materiālos apstākļos, tomēr viņš pašmācības ceļā spēja trīs gadu laikā nokārtot ģimnāzijas eksāmenus un 1883. gadā ieguva Jelgavas ģimnāzijas beigšanas diplomu kā eksterns.

No 1884. līdz 1887. gadam K. Balodis ar vecākā brāļa atbalstu studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē, 1888. gadā tika ordinēts par luterāņu mācītāju un devās uz Brazīliju, kur 1889. — 1891. gadā neveiksmīgi centās nodibināt latviešu koloniju. 1891.—1892. gadā viņš studēja ģeogrāfiju Jēnas Universitātē Vācijā un aizstāvēja doktora disertāciju Der Staat Santa Catharina in Südbrasilien par Santakatarinas štata ģeogrāfiju Brazīlijā. 1893.—1895. gadā strādāja par luterāņu mācītāju Urālos un rakstīja pētījumus par demogrāfiju un statistiku. 1895. gadā no jauna devās uz Vāciju un Minhenes un Strasbūras Universitātēs studēja tautsaimniecību. 1898. gadā Vācijā ar pseidonīmu „Atlanticus” viņš vāciski publicēja savu ievērojamāko darbu „Ieskats nākotnes valstī. Ražošana un patēriņš sociālā valstī” (ar Kārļa Kautska priekšvārdu), kuru 1906. gadā krievu valodā izdeva arī Sanktpēterburgā.

Pēc 1899. gada K. Balodis strādāja par tautsaimniecības privātdocentu Berlīnes Universitātē. 1900. gadā Balodis kopā ar Pēteri Zālīti ieguva Jēkabmuižu netālu no Jelgavas, un, lielākoties atrodoties tagadējās Latvijas teritorijā, nodarbojās ar lauksaimniecību, izmantojot jaunākās agronomiskās, tehnoloģiskās, organizatoriskās un teritoriālās plānošanas atziņas. Saimniecībā sasniegti priekšzīmīgi rezultāti. 1908. gadā Balodis un Zālīte iegādājās arī netālu esošo Bramberģes muižu un 1911. gadā Kacengrīnas muižu mūsdienu Čehijā.^[1]

1904. gadā viņš apprecējies ar Adeli fon Hugo, austriešu virsnieka atraitni ar divām meitām. 1905. gadā kļuva par Prūsijas Statistikas pārvaldes, 1908. gadā par Vācijas Impērijas Finanšu ministrijas (Reichsschatzamt) ierēdni. 1914. gadā ievēlēts par Berlīnes Universitātes goda profesoru. 1918. gada pavasarī, Pirmā pasaules kara beigās, Balodis bija viens no Palestīnas atbalsta komitejas (Deutsches Pro Palästina Komitee zur Förderung der jüdischen Palästina-Siedlung), tās pirmais priekšsēdētājs^[2] un pirmā Palestīnas valsts saimnieciskās uzbūves plāna autors. 1919. gadā K. Balodis Vācijas valdības uzdevumā strādāja Socializācijas komisijā (Sozialisierungskommission) pie apgādes organizēšanas un ierosināja pārtikas kartīšu sistēmu.

Pēc kara beigām viņš atgriezās Latvijā, kļuva par Latvijas Augstskolas profesoru un īslaicīgi par vicerektoru. 1919. gada 29. septembrī viņš teica akadēmisko runu “Mūžīgā miera ideja un pasaules sauszemes izdalīšana tautu starpā” augstskolas dibināšanas svinībās 1. pilsētas teātrī (tagad — Nacionālā opera), bet 1920. gada 18. novembrī — akadēmisko runu “Par Latvijas stāvokli pagājušajā gadā un viņas izredzēm nākotnē” Latvijas Republikas dibināšanas otrajā gadadienā. Agrārās reformas sagatavošanas periodā viņš ieteica Latvijas valdībai daļu muižu zemes izpirkt, lai apgādātu ar to bezzemniekus, toties muižu centrus saglabāt, lai neizpostītu iekoptās zemes un saimniecības ēkas, tomēr tas netika ņemts vērā. 1923. gadā viņš argumentēja "par Daugavas aizsprostošanu un lielas spēkstacijas celšanu, lai ar lētu elektrību apgādātu jaunās valsts rūpniecību un lauksaimniecību". Arī vēlāk Kārlis Balodis bija akadēmiskā opozīcijā valdības saimnieciskajai politikai un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē lasīja politekonomijas, ekonomikas un ekonomiskās ģeogrāfijas kursus. Ekonomikā visvairāk nodarbojās ar statistiku, izmantojot to galvenokārt ražošanas spēku attīstības un demogrāfisko procesu norises analīzei. 1928. gadā Balodis publicēja grāmatu «Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības», kurā viņš analizēja nodokļu sistēmu un deva padomus rūpniecības atjaunošanai. 1928. gadā Balodis tika ievēlēts par 3. Saeimas deputātu.

1920. gadā Padomju Krievijā sākta GOELRO plāna izstrādāšana, kas paredzēja Krievijas elektrifikāciju. Plāna izstrādē tika izmantots arī Baloža elektrifikācijas plāns, kas bija paredzēts Vācijai.^[1]

1931. gada 5. janvārī saslima ar gripu, tika aizvests uz slimnīcu, kur nomira 13. janvārī. Pēc viņa nāves viens no lielākajiem ASV laikrakstiem "The New York Times" publicēja nekrologu, kurā Kārlis Balodis bija nodēvēts par "pasaulslavenu ekonomistu, kas bija viens no pirmajiem Palestīnas modernajiem pētniekiem".^[3] K. Baloža vārdā tika nosaukta Berlīnes iela (Ballodenweg), kura tika pārdēvēta pēc nacistu nākšanas pie varas.^[1]

Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir Kārļa Baloža balvu, ko saņēmuši N. Balabkins (1994), P. Zvidriņš (1996), O. Krastiņš (1998), J. Krūmiņš (2004), R. Karnīte (2007).

Uzskati

K. Balodis noraidījis Tomasa Maltusa teoriju par sabiedrības labklājības samazināšanos, palielinoties iedzīvotāju skaitam.

Balodis pievērsās sociālismam, atzinis Marksa teorijā izklāstīto kapitālisma kritiku un tā aizstāšanas nepieciešamību, taču norādījis, ka marksisms nesniedz gandrīz nekādus norādījumus nākotnes kārtības ierīkošanai. Balodis bija idejas par sociāli taisnīgu valsti piekritējs un uzskatīja, ka pārejai uz šādu valsti jānotiek mierīgā ceļā, saglabājot esošo priviliģēto šķiru pārstāvju augsto dzīves līmeni.

Savā rakstā "Kur meklējams Latvijas saimnieciskais glābiņš?" (1925) Balodis kritizējis dažādu spektru Latvijas politiskās partijas:^[1]

"Kas no visām šīm cēlām idejām un ideāliem iznācis? Gandrīz visi tie nogremdēti aizmirstības jūrā. Visas "labās" pilsoniskās partijas sacenšas pierādīt, ka vecuma apdrošināšana nav iespējama, (..) ka pat slimības apdrošināšana jāierobežo, vislabāk visa sociālpolitika jālikvidē. Valsts monopoli tām izvērtušies par vislielāko bubuli, par bīstamu komunismu (..). Un vai ar kreiso pilsonisko partiju programmām, no vienas puses, un dzīves praksi, no otras, gājis citādi? Arī tur no visām ideālās debesīs tiecīgām idejām palicis praksē "laisser faire" (ļaujiet darīt, ļaujiet notikt) princips, tas princips, ka nedrīkst ierobežot uzņēmēju un veikalnieku peļņu — iedzīvošanās, ieraušanas iespējamības."

Šajā pašā rakstā Balodis izsakās par Ulmaņa Ministru kabinetu:

"Daudz kļūmīga tas šai laikā nodarīja Latvijas valstij! Par laimi, ne visi tā nolūki izdevās! 62 000 tonnu sliežu pirkums no švindleru sabiedrības "International Corporation" par 9 kārtīgu miera laika cenu un 3 kārtīgu 1920. gada vasaras tirgus cenu, proti, 270 dolāru par tonnu tika caur šās brošūras autora atklātībā sacelto troksni apturēts! Bet 450 000 dolāri = 117 miljoni L.[atvijas] r.[rubļu] "rokas naudas" beigti! Apturēti tika arī cildinātie Fortingtona Metāl Bankas koku un linu līgumi."

Turpat Balodis raksta par jauno iekārtu Padomju Krievijā:

"Komunisma sociālisma valsts, kāda nodibinājusies Krievijā, ir visļaunākā sociālisma karikatūra. (..) Paliek pie stūres īstie "marksisti", sabrukuma teorijas piekritēji, kas paļaujas uz devīzi: "Nāks laiks, nāks padoms". Krievijā gan tas laiks bija atnācis, kur "proletariātam" bija visa vara rokās, bet padoms kā nenāca, tā nenāca..."

Galvenie darbi

• Carl Ballod. Der Staat Santa Catharina in Südbrasilien. Stuttgart, 1892 (Doktora disertācija Jēnas Universitātē, atkārtots izdevums: Kessinger Publishing, 2010; 66 lpp.)
• Carl Ballod. Die Lebensfähigkeit der städtischen und ländlichen Bevölkerung. Duncker & Humblot, Leipzig 1897, 93 S.
• Людвиг Викторович Бессер, Карл Баллод. Смертность, возрастной состав и долговѣчност православнаго народонаселенія обоего пола в Россіи за 1851-1890 годы с приложениями: смертность, возрастной состав и долговѣчност Франціи за 1882-1886 гг., Прибалтіискаго края за 1880-1883 гг., Пруссіи и Баваріи за 1881-1890 гг. и Англіи, Бельгіи и Австріи за 1880-1890 гг. Академія наук, 1897, 124 с.
• Carl Ballod (Atlanticus). Der Zukunftsstaat. Produktion und Konsum im Sozialstaat. Stuttgart, 1898
• Carl Ballod. Die mittlere Lebensdauer in Stadt und Land. Duncker & Humblot, Leipzig, 1899, 141 S.
• Carl Ballod. Die Sterblichkeit der Grosstädte, 1903
• Карл Баллод. Государство будущаго: производство и портребление в социальном государствь. Тил. М. П. С, 1906, 167 c.
• Carl Ballod. Sterblichkeit und Lebensdauer in Preussen. Berlin, 1907
• Карл Баллод. Марксизм, или, Теорія наивысшей производительности? Тип. т-ва Общественная польза, 1907, 105 c.
• Carl Ballod. Grundriss der Statistik enthaltend Bevölkerungs-, Wirtschafts-, Finanz- und Handels-Statistik. Berlin, 1913
• Carl Ballod. Die Bevölkerungsbewegung der letzten Jahrzehnte in Preussen und in einigen anderen wichtigen Staaten Europas. Berlin, 1914
• Carl Ballod. Palästina als jüdisches Ansiedlungsgebiet. Deutsches Komitee zur Förderung der jüdischen Palästinasiedlung 1918
• K. Baloscha Latwijas isweidoschana: indiwidualà un sozialà Latwija. Treimans, 1919., 24 lpp.
• Kārlis Balodis. «Ievads tautsaimniecībā un tautsaimniecības teorija». (Mācību grāmata), 1920. Atkārtoti izdevumi 1924. un 1930. gadā — "Kultūras Balss", 244 lpp.
• C. Ballod. Sowjet-Russland. Verlagsgesellschaft Freiheit, Berlin, 1920
• Карл Баллод, А. и. И. Рубиных. Государство будущего. 1920, 178 c.
• K. Balodis. L’Université de Latvie et l’histoire de sa fondation. Latvijas Augstskolas Raksti. Rīga, 1922. 2.sēj., III-XI lpp.
• C. Ballod. La Latvie. Latvijas Augstskolas Raksti. Rīga, 1922. — 3.sēj., III-XXXV lpp.
• C. Ballod. Quel maximum de population notre terre est-elle en état d’alimenter? Latvijas Augstskolas Raksti. Rīga, 1922. 4.sēj., 141.-177.lpp.
• Carl Ballod.Der Bankrott der freien Wirtschaft und die notwendigen Finanz- und Wirtschaftsreformen. Jena, 1923
• C. Ballod. Les Forces Hydrauliques Et Les Voies D’eau De La Latvie. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1923. — 6.sēj., 157.-184.lpp. (par hidroelektrostaciju būvēšanu Latvijā)
• Kārlis Balodis. «Ekonomiskā politika», 1923
• C. Ballod. Garden cities or agricultural cities? Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1924. — 10.sēj., 115.-158.lpp.
• K. Balodis. Kur meklējams Latvijas saimnieciskais glābiņš? 1925., 40 lpp.
• K. Balod. Die „Nova Atlantis” des Bacon. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1926. — 14.sēj., 241.-246.lpp.
• Profesors Kārlis Balodis. «Latvijas saimniecība pie spējīgas un pie nespējīgas valdības» 55 lpp., (1. izdevums 1928. gadā, 2. izdevums 1931. gadā) Saturs un komentāri www.aisbergs.lv
• K. Balodis. Christoph Mohrbergs Lebenslauf und Testament. Latvijas Universitātes Raksti. Rīga, 1928. — 18.sēj., 625.-636.lpp.

Literatūra

• Dr. Karl Balodis, Zion Explorer The New York Times, 14.01.1931.
• Balabkins B., Šneps M. Kad Latvija būs labklājības valsts: Tautsaimnieks Kārlis Balodis. Rīgā: Zinātne, 1993. 168 lpp.
• Nicholas W. Balabkins Der Zukunftsstaat: Carl Ballod's vision of a leisure-oriented socialism. History of Political Economy, 1978, 10(2):213-232
• Nicholas Balabkins. Carl Ballod: His Zukunftsstaat and his place in independent Latvia. Journal of Baltic Studies, 1751-7877, Volume 4, Issue 2, 1973, Pages 113 — 126

Ārējās saites

• 100 Latvijas personības: Nezināmais Balodis. Latvijas avīze, 05.02.2005.

Atsauces

1. Ideju vēsture Latvijā. RaKa. 2006. ISBN 9984-15-779-2.
2. Jehuda Reinharz (Hrsg.): Dokumente zur Geschichte des deutschen Zionismus, 1882-1933. Mohr Siebeck, 1981, ISBN 978-3-16-743272-3, S.580
3. Dr. Karl Balodis, Zion Explorer The New York Times, 14.01.1931.