Ojārs Vācietis

Šis raksts ir par Ojāru Vācieti. Par cilvēkiem ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Vācietis (uzvārds).

Ojārs Vācietis Personīgā informācija Dzimis 1933. gada 13. novembrī Trapenes pagasts, Latvija Miris 1983. gada 28. novembrī (50 gadi) Rīga, Latvijas PSR Tautība latvietis Vecāki Oto Vācietis, Berta Vāciete Brāļi Imants Vācietis Dzīvesbiedre Ludmila Azarova-Vāciete

Literārā darbība Nodarbošanās Dzejnieks Valoda latviešu valoda Augstskola Latvijas Universitāte Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Ojārs Vācietis (dzimis 1933. gada 13. novembrī, miris 1983. gada 28. novembrī) bija latviešu dzejnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1933. gadā Trapenes pagasta "Dumpjos" kalpa ģimenē. Mācījās Trapenes pamatskolā un Gaujienas vidusskolā (1948—1952). 1950. gadā Apes rajona laikraksts "Sarkanā Ausma" publicēja viņa pirmo dzejoli "Miera balss". No 1952. gada līdz 1957. gadam LVU Filoloģijas fakultātē studēja latviešu valodu un literatūru. 1956. gadā iznāca viņa pirmais dzejas krājums "Tālu ceļu vējš", un Vācietis kļuva par vienu no populārākajiem latviešu dzejniekiem. Šajā laikā viņš apprecējās ar savu kursabiedreni, vēlāko dzejnieci un atdzejotāju Ludmilu Azarovu.

No 1958. gada Vācietis strādāja laikrakstos un žurnālos "Literatūra un Māksla", "Liesma", "Bērnība", "Draugs", gadu bija Rīgas Kinostudijas redaktors. Dzejas krājumos “Ugunīs” (1958) un “Krāces apiet nav laika” (1960) Vācietis protestēja pret cilvēku vienaldzību, egoismu un divkosību, bet pēc nacionālkomunistu sagrāves no 1960. līdz 1966. gadam neiznāca neviens viņa dzejoļu krājums. Oficiālā padomju kritika 1962. gadā O. Vācietim asi uzbruka, viņš nebija pozitīvā gaismā rādījis padomju ikdienu. O. Vācietis noslēdzās sevī un lielāko daļu sava turpmākā mūža dzīvoja kā vientulis vai vismaz nesabiedrisks cilvēks, viņa dzeja ieguva jaunas filozofiskas aprises.^[1] 1960.—1980. gados rakstītos, cenzūras dēļ nepublicētos dzejoļus pēc dzejnieka nāves ietvēra dzejas izlasē “Ex libris” (1988).

Imants Ziedonis viņu raksturoja šādi:^[1]

"Viņš bija stiprs cilvēks. Stiprs pret visu laikmetu. Varēja ar savu individualitāti pastāvēt, viņš pastāvēja ļoti stipri sevī. Tu paskaties uz viņu un redzi, ka tā ir jāpastāv. Bez kādas mācīšanas, viņš to parāda ar savu stāju."

1979. gadā iespieda O. Vācieša nozīmīgāko tulkojumu — Mihaila Bulgakova pēdējo romānu "Meistars un Margarita".

Miris 1983. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts Carnikavas kapos netālu no Carnikavas luterāņu baznīcas.

Ojāra Vācieša kapa piemineklis Carnikavas kapos

Pagodinājumi

• Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1977),
• Latvijas PSR Tautas dzejnieks (1977),
• PSRS Valsts prēmijas laureāts (1982).

Ojāra Vācieša darbistaba

Piemiņas prēmijas

Pamatraksts: Ojāra Vācieša prēmija

• 1984. gadā nodibināja O. Vācieša vārdā nosauktu prēmiju, kas reizi piecos gados piešķirama dzejā, bērnu dzejā un par ieguldījumu latviešu dzejas atdzejošanā un popularizēšanā citās valodās.
• Kopš 2003. gada Carnikavas pašvaldība sadarbībā ar O. Vācieša muzeju katru rudeni piešķir viņa vārdā nosauktu literāru prēmiju spilgtam dzejoļu krājumam.

Bibliogrāfija

Dzeja

• "Tālu ceļu vējš" (1956)
• "Ugunīs" (1958)
• "Krāces apiet nav laika" (1960)
• "Viņu adrese - taiga" (1966)
• "Elpa" (1966)
• "Dzegužlaiks" (1968)
• "Aiz simtās slāpes" (1969)
• "Melnās ogas" (1971)
• "Visāda garuma stundas" (1974)
• "Gamma" (1976)
• "Antracīts" (1978)
• "Zibens pareizrakstība" (1980)
• "Si minors" (1982)
• "Nolemtība" (1985, grāmatās nepublicēti dzejoļi, sast. Vija Kaņepe)
• "Kāpēc?"

Dzejoļi bērniem

• "Dziesma par …" (1965)
• "Sasiesim astes" (1967)
• "Punktiņš, punktiņš, komatiņš" (1971)
• "Kabata" (1976)
• "Astoņi kustoņi" (1984)
• "Sveču grāmata" (1988)
• "Viens gāja pa ceļu"

Dzejas izlases

• "Klavierkoncerts" ("Dzeja jaunatnei", 1978, sastād. Vija Kaņepe)
• "Izlase" (1981)
• "Ojārs Vācietis" (1983, sastād. Vija Kaņepe)
• "Rītam ticēt" (1986)
• "Ex Libris. Dažādu gadu dzejoļi" (1988, sastād. Vija Kaņepe)
• "Es protu noņemt sāpes" (1993, sakārt. Ludmila Azarova)
• "Putns ar zīda asti" (1997, mīlas dzejoļi)
• "Uz putnu lielceļa" (1998)
• "Dvēseles nospiedums" (2002)
• "Lirika" [2003]
• "Novembris" (2003)
• "Tuvums" (2003, mīlas lirika)
• "Es tevī esmu iemīlējies, pasaule!" [2004]
• "Klavierkoncerts" (2006, ar CD)

Dažādi

• "Tās dienas acīm. Gandrīz dienasgrāmata" (1959, 2. izdevums 1975)
• "Ar pūces spalvu. Raksti, apceres, intervijas" (1983)
• "Starp dzejoli un dzejoli" (1993, zīmējumu mape)
• "Kopoti raksti 10 sējumos" (1989—2003)

Par Ojāru Vācieti

• "Kur cilvēks sācies. Kritisku rakstu krājums" (1974)
• "Ojāra Vācieša piemiņas grāmata" (1984)
• "Visums, sirds un tāpat …. Grāmata par Ojāru Vācieti" (1993)
• "Ojārs Vācietis. Biogrāfisks multimediju CD" (2006)

Atsauces

1. 100 Latvijas personību Pēteris Apinis, Nacionālais apgāds, 2006. - 168 lpp.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ojārs Vācietis.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Ojāra Vācieša muzeja mājaslapa Arhivēts 2018. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē.
• Ojāra Vācieša dzejoļu krājums Si minors Latvijas Kultūras kanonā
• Ojāra Vācieša biedrības statūti
• Ojāra Vācieša dzejoļi vācu atdzejojumā