Šis raksts ir par pašreiz notiekošu kosmisko lidojumu. Misijas gaitā informācija var strauji mainīties. |
SES-3 | |||||
KA veids | sakaru pavadonis | ||||
Organizācija: | SES World Skies, Nīderlande | ||||
Izgatavotāji | Orbital Sciences, ASV | ||||
Bāzes platforma | Star-2.4 | ||||
Starts | 15.07.2011. 23:16 UTC | ||||
Starta vieta | Baikonura Kazahstāna | ||||
Nesējraķete | Proton-M/Briz-M, Krievija | ||||
Palaists kopā ar | KazSat-2 | ||||
Darbības ilgums | 15 gadi (plānots) | ||||
NSSDC ID | 2011-035A | ||||
SCN | 37748 | ||||
Masa | 3170 kg | ||||
Enerģija | saules baterijas | ||||
Orbītas elementi | |||||
---|---|---|---|---|---|
Centr. ķermenis | Zeme | ||||
Orbītas veids | GSO | ||||
Punkta koordinātas | 108,2° A | ||||
Programma SES | |||||
|
SES-3 ir Nīderlandē bāzētās kompānijas SES World Skies sakaru pavadonis. Kosmisko aparātu palaida 2011. gada 16. jūlijā ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M kopā ar citu pavadoni KazSat-2. SES-3 sniedz sakaru pakalpojumus Āzijā. To izgatavojusi kompānija Orbital Sciences Corporation.
Pavadonis izgatavots uz platformas Star-2.4 bāzes. Tā izmēri ir 1,75 m × 1,7 m × 1.8m. SES-3 ir 24 C joslas un 24 Ku joslas raidītāji ar diviem 2,3 m diametra reflektoriem. Elektroenerģiju nodrošina divi saules bateriju paneļi.[1]
2007. gadā kompānija SES AMERICOM noslēdza līgumu ar Orbital Sciences Corporation par piecu pavadoņu AMC būvi. Pirmo divu palaišana bija paredzēta 2009. gadā. 2008. gada aprīlī šiem diviem tika sākts izgatavot rezerves pavadoni. 2010. gadā, pēc SES AMERICOM apvienošanās ar SES NEW SKIES kā kompānija SES World Skies, trīs pavadoņi tika pārdēvēti par SES-1, SES-2 un SES-3.[2] SES-3 kosmosā devās ātrāk par SES-2.
SES-3 tika palaists 2011. gada 15. jūlijā 23:16 UTC ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M no Baikonuras kosmodroma 39. starta laukuma. Kopā ar to startēja arī Kazahstānas sakaru pavadonis KazSat-2, kas atradās zem SES-3, virs Briz-M. SES-3 no dzinējbloka Briz-M atdalījās 7:17 UTC un tika ievadīts ģeostacionārajā pārejas orbītā. KazSat-2 ar Briz-M tālāk devās uz ģeostacionāro orbītu.[3] Ģeostacionāro orbītu SES-3 sasniedza ar savu dzinēju palīdzību.
Sākotnēji SES-3 izvietoja ģeostacionārajā orbītā punktā 103° rietumu garuma, lai 2012. gada vidū nomainītu nokalpojušo pavadoni AMC-1, kurš tika palaists 1996. gadā. Vēlāk tika nolemts SES-3 pārvietot to uz austrumu puslodi, jo Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā ir pieaudzis pieprasījums pēc pavadoņsakaru pakalpojumiem. Pārvietošana sākās 2011. gada decembra vidū, un 2012. gada 6. februārī SES-3 sasniedza punktu 108,2° austumu garuma.[4]
|