Sentinel-1B

Sentinel-1B
Sentinel-1B
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
OperatorsEiropas Kosmosa aģentūra
EUMETSAT
IzgatavotājiThales Alenia Space, Karogs: Francija Francija
Bāzes platformaPrima
Starts25.04.2016. 21:02:13 UTC
Starta vietaKuru Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteSojuz-ST/Fregat-MT, Karogs: Krievija Krievija
Palaists kopā arMICROSCOPE, AAUSAT4, e-st@r-II, OUFTI-1
Aktivitātes beigas23.12.2021.
Lidojuma ilgums5 gadi 8 mēneši
NSSDC ID2016-025A
SCN41456
Enerģijasaules baterijas, 5,9 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSaules-sinhronā orbīta
Slīpums98,18°
Periods98,7 min
Apogejs707 km
Perigejs702 km
Programma Sentinel-1
IepriekšējaisNākamais
Sentinel-1ASentinel-1C

Sentinel-1B bija Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT organizācijas Zemes tālizpētes pavadonis, daļa no Copernicus programmas. Ar to tiek novērots jūras ledus, naftas plankumi, jūras vēji un viļņi, zemes izmantošanas izmaiņas, zemes deformācijas, plūdu un zemestrīču postījumi. Pavadonis orbītā tika palaists 2016. gada aprīlī. Tas sabojājās 2021. gada 23. decembrī.

Kosmisko aparātu izgatavoja uzņēmums Thales Alenia Space uz platformas Prima bāzes. Tam ir uzstādīts C joslas sintezētās apertūras radars, kas darbojas 5,405 GHz frekvencē. Tā darba resursi bija paredzēti 7 gadiem.

Sentinel-1B tika palaists 2016. gada 25. aprīlī 21:02:13 UTC ar Krievijas nesējraķeti Sojuz-ST/Fregat-MT no Gviānas kosmiskā centra Franču Gviānā. Kopā ar to orbītā tika nogādāti pavadoņi MICROSCOPE, AAUSAT4, e-st@r-II, OUFTI-1.

2021. gada 23. decembrī pavadonis piedzīvoja anomāliju, kuras rezultātā tika zaudēta datu pārraide. 2022. gada 10. janvārī Eiropas Kosmosa aģentūra tiešsaistē apstiprināja, ka anomālijas pamatā ir problēma elektroenerģijas sistēmas blokā un ka sākotnējie mēģinājumi to novērst nav izdevušies. Aģentūra apstiprināja, ka turpinās centienus atjaunot kosmiskā aparāta darbaspējas.[1] 2022. gada 3. augustā EKA paziņoja par Sentinel-1B misijas beigšanu.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]