Heinrihs Skuja

Heinrihs Skuja
Heinrihs Leonhards Skuja
Heinrihs Skuja
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 8. septembrī
Majori, Slokas pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Jūrmala, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1972. gada 19. jūlijā (79 gadi)
Upsāla, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Dzīves vieta Latvija, Zviedrija
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Algoloģija
Darba vietas Rīga, Upsāla
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Daudzu jaunu aļģu grupu atklājējs un aprakstītājs

Heinrihs Leonhards Skuja (1892 - 1972) bija latviešu biologs, algologs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Savos zinātniskajos darbos viņš aprakstījis vairāk nekā 700 jaunu aļģu sugu, 30 aļģu ģinšu, 15 dzimtu, 1 jaunu rindu un 1 jaunu nodalījumu. Viņa vārdā nosauktas vairākas aļģu ģintis Skujapelta, Skujaella – un sugas – Chlamydomonas skujae, Spirogyra skujae, Batrachospermum skujae, Diceras skujae, Cosmarium skujae [1] u.c.

Latvijas Zinātņu akadēmija ir dibinājusi Heinriha Skujas balvu, kuru piešķir par izciliem sasniegumiem bioloģijas zinātnēs.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Heinrihs Leonhards Skuja dzimis 1892. gadā Majoros (tagad Jūrmala) galdniekmeistara un gruntnieka Kriša un Lizetes (dzim. Ormanes) Skuju ģimenē. Pēc vietējās Labdarības skolas beigšanas pieteicās darbā uz burukuģa un devās ilgākā braucienā līdz Vakarindijai un Meksikai. Pēc atgriešanās dzimtenē no 1910. līdz 1912. gadam mācījās Latvijas vidusskolas vakara kursos. Pēc tam ar kājām apceļoja Zviedriju, Vāciju un Holandi.

Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un apmetās Baku, kur strādāja par tehniķi - zīmētāju. Brīvības cīņu laikā atgriezās Latvijā. 1920. gada pavasarī tika mobilizēts par zīmētāju Armijas virspavēlnieka štāba tehniskajā daļā. 1922. gadā demobilizējās un iestājās LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes dabaszinātņu nodaļā par brīvklausītāju. Šeit viņš ieguva godalgu par darbu “Mērsraga - Ragaciema piekrastes aļģu flora” un viņu ieskaitīja Dabaszinātņu nodaļas studentu skaitā.
1929. gadā ar augstu novērtējumu H. Skuja pabeidza studijas. Turpinot strādāt Latvijas Universitātē, Skuja veica plašus Latvijas aļģu pētījumus.[2] Pateicoties viņa pētījumiem, Latvijā zināmo aļģu sugu skaits palielinājās no 200 līdz 2300 sugām. H. Skuja Latvijā aprakstīja 50 jaunas, līdz šim zinātnei nezināmas aļģu sugas, 17 jaunas ģintis un 2 dzimtas. Viņš periodiski publicējās zinātniskajos izdevumos, galvenokārt "LU Botāniskā Dārza Rakstos". Par sasniegumiem aļģu pētījumos H. Skuja saņēma vairākus apbalvojumus (Kultūras fonda prēmija - 1929. gadā un Krišjāņa Barona prēmija - 1927. gadā). H. Skujas spējas ātri atpazīt un noteikt aļģes pamanīja ārvalstu zinātnieki un piedāvāja noteikt dažādu ekspedīciju vākumus. Piemēram, Vīnes Universitāte atsūtīja uz Rīgu Ķīnas ekspedīciju vākumus. 1943. gada 14. oktobrī H. Skuja aizstāvēja doktora disertāciju "Pētījumi par Ķīnas, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”.[2]

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā H. Skuja devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. No 1947. gada kļuva par asociēto profesoru Upsālas Universitātē un strādāja tur līdz 1961. gadam. Šajā laikā viņš veica plašus Zviedrijas saldūdens aļģu pētījumus, bet 1948. gadā savus pētījumus apkopoja monogrāfijā Taxonomie des Phytoplanktons einiger Seen in Uppland.
H. Skujas herbārijs glabājas LU Muzejā, Latvijas floras herbārijā (RIG).

Heinrihs Skuja miris 1972. gada 19. jūlijā Upsālā 80 gadu vecumā.[3]

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1929. gadā Kultūras fonda prēmija par "Priekšdarbi Latvijas aļģu florai".
  • 1937. gadā Krišjāņa Barona prēmija par rakstu Latvijas sporaugi krājumā "Latvijas zeme, daba tauta".
  • 1958. gadā Upsālas Universitātes doctor honoris causa grāds.
  • 1962. gadā Bjerkena (Björken) godalga par izciliem pētījumiem saldūdeņu algoloģijā.

Publikācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glaucocystis aļģu suga, kas pieder H. Skujas aprakstītajam glaukofītu nodalījumam (phylum Glaucophyta).
  • Skuja, H. (1926/28): Vorabeiten zu einer Algenflora von Lettland I–IV. – Acta Horti Botanici Universitatis Latviensis 1–3, Riga. Nachdruck: (Koeltz) Königstein. (vāciski)
  • Skuja, H. (1932). Beitrag zur Algenflora Lettlands I. Acta Horti Bot Univ Latviensis 7: 25-85, [1].
  • Skuja, H. (1938). Die phylogenetischen Entwicklungsrichtungen bei den Protisten. Acta Biol. Latvica, 8:1-26, [2].
  • Skuja, H. (1939). Beitrag zur Algenflora Lettlands II. Acta Horti Bot Univ Latviensis 11/12: 41-169, [3].
  • Skuja, H. (1948): Taxonomie des Phytoplanktons einiger Seen in Uppland, Schweden. 39 Taf. – Symbolae Botanicae Upsalienses. 9, 3: 1–399, Uppsala. Nachdruck: (Koeltz) Königstein, [4].
  • Skuja, H. (1956): Taxonomische und biologische Studien über das Phytoplankton schwedischer Binnengewässer. 63 Taf. – Nova Acta Regiae Societatis Scientiarum Upsaliensis Ser. 4, 16, 3: 1–404, Uppsala. Nachdruck: (Koeltz) Königstein, [5].
  • Skuja, H. (1964): Grundzüge der Algenflora und Algenvegetation der Fjeldgegenden um Abisko in Schwedisch-Lappland. 69 Taf. – Nova Acta Regiae Societatis Scientiarum Upsaliensis Ser. 4, 18, 3: 1–465, Uppsala. Nachdruck: (Koeltz) Königstein, [6].

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/?tx_calendarize_calendar%5Bindex%5D=138615&cHash=9adcd8d357915369923803a513d40974
  2. ↑ 2,0 2,1 Latvijas Universitāte 20 gados. Rīga, 1939.
  3. ↑ Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 270. lpp. ISBN 9789934827051.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība